– Tikai zini, ka esmu ar suni un netaisos viņu atstāt. Tā, ka ja nevaru nākt kopā ar viņu, labāk saki uzreiz.
– Nāciet iekšā abi, – pasmaidīja vecā sieviņa.
Vakariņu laikā sieviņa pastāstīja ceļiniekam, ka patiesībā ne viņš, ne viņa suns nav pārcietuši grūto ceļu, bet nomiruši un tagad nonākuši debesīs. Un, nonākuši līdz vecenītes mājai, viņi beidzot nokļuvuši īstā Paradīzē.
– Te netālu bija pils, – domīgi teica ceļinieks. – Iznāk, ka tā arī ir no mirušo valstības? Kam tā pieder?
– O, Tā ir Sātana pils, – skumji atteica vecenīte. – Tā ir ieeja Ellē. Un viņi vienmēr mācējuši meistarīgi ievilināt cilvēkus. Kā tev izdevās paiet tai garām?
– Viss ir ļoti vienkārši. Viņi nevēlējās laist iekšā manu labāko draugu, – teica ceļinieks un paskatījās uz savu suni.
Viena no visbriesmīgākajām lietām, ko var izdarīt cilvēks, ir nodot savu labāko draugu. Un, nav svarīgi, vai tas ir cilvēks, suns vai kaķis – nododot draugu, jūs, pirmkārt, nododiet paši sevi, savas emocijas un savu dzīvi.
Iepriekšējais raksts
Uzmanību! Jauna vīrusa epidēmija! Tev noteikti par šo ir jāzin!
