Alfa un Omega, sākums un gals. Un tie pirmie būs tie pēdējie un tie pēdējie būs tie pirmie?
Pirmais bērns ģimenē ir kā “audzināšanas eksperiments” saviem vecākiem. Jebkuras kļūdas, bailes un uztraukumi, kas izsauc vislielāko trauksmi vecākos, pirmkārt saistīti ar pirmo bērnu. Attiecībā uz pirmo bērnu vecāki bieži vien izvirza visaugstākās prasības.
Vairāku gadu garumā vecākais bērns gozējas vecāku rūpēs un mīlestībā. Un tad pasaulē nāk jaunākais…
Pēc tam, kad bērns ir bijis vienīgais, viņš pēkšņi tiek nosviests no pjedestāla un viņam atkal ir jāiekaro vecāku mīlestība, pat ar to, ka viņš slāpē savas jūtas un uzvedas tā, lai pieaugušie viņu novērtētu.
Vecākais bērns jūtas pamests. Bērna sapratne par to, ka viņš vairs nav figūra numur 1, viņa saprašanā tiek uztverta kā fakts, ka viņš nav bijis pietiekami labs bērns saviem vecākiem, ja jau reiz viņi nolēmuši dzemdēt vēl vienu.
Šī sarežģītā krīzes situācija, kurā nonācis vecākais bērns, tiek saukta par “pirmā bērna sindromu”.
Apkopojošais pirmā bērna raksturojums:
- Pirmais bērns, vairāk nekā pārējie bērni ģimenē, ir orientēts uz sociālajām normām un vērtībām;
- Pirmajam bērnam patīk konkrētas darbības, viņš iedziļinās sīkumos un tiecas pēc konkrētības un hierarhijas visās viņu interesējošajās sfērās;
- Vecākajam bērnam bieži vien ir problēmas ar pazeminātu pašapziņu.
TURPINĀJUMU LASIET NĀKAMAJĀ LAPĀ:
