„Jau grūtniecības laikā sāka aptrūkt naudas. Bet pat šādos apstākļos es nolēmu dzemdēt, uzticoties brīnumam. Bet brīnums nenotika. Pēc dzemdībām nožēloju vēl vairāk. Bērns piedzima, bet situācija nemainījās.
Naudas knapi pietika ēšanai. Ģimenē sākās pastāvīgi skandāli. Tieši vīrs taču mani pierunāja dzemdēt, bet pats tagad nespēj nodrošināt ģimeni! Kašķējas, kļūst agresīvs, pasācis dzert, kaut gan pirms tam jau daudzus gadus vispār nedzēra.
Ar vecāko meitu attiecības arī sabojājās. Tā jau no paša sākuma mēģināja atrunāt dzemdēt tādā vecumā. Bet pēc tam, kad viņu nepaklausīju, apvainojās, ka nepalīdzu viņai tikt galā ar mazbērniem, vairs nerunā.
Tagad man ir kaudze kredītu. Iesniedzu šķiršanos, bet process ieildzis, jo ir bērns, kuram vēl nav gads. Cenšos pārdot māju, lai nopirktu vienistabas dzīvokli un par pārējo naudu dzīvotu, kamēr bērns varēs sākt iet bērnudārzā.
Palīdzības no malas nav, iet darbā, kaut vai uz pusslodzi, arī nevaru. Saasinājies gastrīts, parādījusies hipertonija. Katru dienu mostos ar domu: kāpēc es nolēmu dzemdēt, nevajadzēja.”
Kas būs ar šo sievieti un viņas bērnu? Situācija izskatās bezcerīga, un, visticamāk, tā neuzlabosies, ja neradīsies palīdzība un atbalsts no malas. Sieviete nav gatava uzņemties atbildību. Viņa pārliek uz bērnu vainas apziņu par savām problēmām ar vīru, par naudas trūkumu un veselības problēmām.
Bērns aug smagos psiholoģiskos apstākļos, un varam tikai minēt, kā izveidojušies apstākļi ietekmēs viņa dzīvi nākotnē. Diemžēl, ne visām vajadzētu dzemdēt, jo vairāk pēc 40.
Šos stāsts liecina par to, ka ne visas pasakas ir ar laimīgām beigām. Ticēt labvēlīgam liktenim, riskējot ar savu nākotni un sava bērna dzīvi ir visai bezatbildīgi. Bērna piedzimšana nekad neatrisinās ģimenes problēmas. Vajag saņemties un dzīvot tālāk!
45 gadi vēl nav vecums. Tas ir apzinātu lēmumu vecums. Ja sieviete izlemj dzemdēt, viņa, pirmkārt jau dzemdē sev. Un ir pilnīgi gatava gaidāmajām grūtībām. Gādīgs vīrs tādā situācijā ir kā bonuss. Ir jābūt milzīgam gribasspēkam, lai stātos pretī nosodījumam no malas, lai saglabātu veselo saprātu un audzinātu bērnu mīlestībā. Mīlestības trūkums ir briesmīga lieta, to ir ļoti grūti labot.
Bet ko jūs domājat par vēlīnām grūtniecībām? Vai starp jūsu paziņām ir sievietes, kuras veiksmīgi dzemdējušas brieduma gados?
