Kā saka ārsti, ir liela starpība dzemdēt 25 gados vai 45. 35% otrā varianta gadījumu gan sievieti, gan bērnu gaida veselības problēmas. Un tā ir tikai medaļas viena puse. Ir labi, ja bērns piedzimst ģimenē, kurā vecāki ir gatavi uzņemties šo grūto lomu.
Bet ko darīt, ja ziņa par grūtniecību uzkrīt kā sniegs uz galvas, un dzemdēt vēl vienu bērnu sieviete nav gatava? Nav ne spēka, ne veselības izturēt to vēlreiz.
Grūtniecība pēc 40
No nodzīvoto gadu un uzkrātās gudrības viedokļa bērna dzemdēšana šķiet vienīgais un pareizais lēmums. Patiesībā tā gluži nav. Aizvien biežāk sievietes nožēlo, ka piekritušas dzemdēt pēc 40. Statistiku nepiemānīsi – socioloģiskajās aptaujās atklājies, ka gandrīz visas māmiņas, kuras dzemdējušas pēc 40, iekrīt depresijā.
Reāli draudi veselībai bez šaubām ir. Tāpēc ne katra sieviete izlems grūtniecību saglabāt. Ja mūsdienu medicīna spēj novērst sarežģījumus, ar kuriem pirms dažiem gadiem baidīja „vecās” dzemdētājas, tad šī jautājum morālā puse paliek atklāta.
Vēlīno grūtniecību sekas
Tās nav tikai hroniskas veselības problēmas. Tā vēl ir arī pastāvīga smagumu nēsāšana, bezmiega naktis un stress, kuru 20 gadu vecumā var pārdzīvot daudz vieglāk nekā 45 gados.
Ko darīt, ja ir iestājusies vēlīnā grūtniecība?
Lai būtu mundra, jautra un pozitīva māmiņa, sievietei pēc 40 noteikti ir kārtīgi jāizguļas, labi jāēd un nav jānervozē. Pats galvenais – jāsaudzē sevi un aktīvi jāizmanto palīdzība no apkārtējiem. Tuvojošās menopauzes fonā prioritāra ir personīgā pašsajūta. Un, ja vēl arī dzīves apstākļi nav labi, tas noteikti atsauksies uz bērnu.
Sapņi sola tuklus smaidošus sārtvaigu bērniņus, bet reāli šie bērniņi arī piesmērē pamperus (un vēl kā!), un raud pa naktīm, un slikti ēd un bieži slimo. Māmiņas psihe vairs nav tik elastīga un nespēj viegli reaģēt uz tādām dzīves pārmaiņām. Ir grūti.
Ja pietrūkst atbalsta, kā materiāla, tā arī psiholoģiska, uz dažām māmiņām iedarbojas pašiznīcināšanās mehānisms. Kā apstiprinājums tam mūsu lasītājas stāsts, kura savā naivumā piekrita dzemdēt bērnu, pati jau būdama vecmāmiņa. Kā jebkura vecuma māmiņa viņa rēķinājās ar veco tautas gudrību: dos Dievs zaķīti, dos arī pļaviņu.
Bet nu nenotika tā, kā sapņos rādījās. Bērna piedzimšana nemainīja vīru, tas nekļuva par iemeslu viņam celties augšā no dīvāna un doties meklēt darbu. Arī pieaugušie bērni novērsās. Mātes rīcību viņi uzskatīja par bezatbildīgu un deva vieglu mājienu, ka savas personīgās problēmas nāksies risināt pašai.
Ej uz nākamo lapu un lasi turpinājumu!
