Ar katru dienu aizvien vairāk cilvēku sūdzas par problēmām, kas saistītas ar smadzeņu darbību (nespēju koncentrēt savu uzmanību, sakopot domas, lai risinātu kādu uzdevumu), par grūtībām iegaumēt un atcerēties informāciju, par fizisku nespēju lasīt garus tekstus, par grāmatām pat nerunājot.
Un, lai cik paradoksāli neizklausītos, šī problēma raksturīga ne tik daudz vecāka gadagājuma cilvēkiem ar novājinātām smadzenēm, cik vidēja un jaunāka vecuma cilvēkiem. Pie tam, daudzi pat neiedziļinās, kāpēc tā notiek – visu automātiski noraksta uz stresa, noguruma, neveselīgas ekoloģijas un tā paša vecuma rēķina, lai gan viss iepriekš minētais ne tuvu nav par iemeslu sliktai atmiņai un nespējai koncentrēties. Manu pacientu lokā ir cilvēki, kam ir jau krietni pāri 70 un kuriem nav pilnīgi nekādu problēmu ar atmiņu un smadzeņu aktivitāti. Tad kur slēpjas iemesls?
Tas slēpjas apstāklī, ka, lai arī ko teiktu speciālisti, neviens cilvēks nav gatavs atteikties no tā saucamās pastāvīgās, diennakti pieejamās piekļuves informācijai. Citiem vārdiem runājot, paātrināta jūsu smadzeņu funkciju izlietošana ir sākusies tajā mirklī, kad nolēmāt vienmēr būt “pieejams”. Un nav nozīme, vai to piespieda darba vajadzības, bezdarbība vai elementāras bailes “nebūt līmenī”.
Jau 2008. gadā bija zināms, ka vidēji statistiskais interneta lietotājs izlasa ne vairāk kā 20% teksta, kas izvietots vietnē un cenšas izvairīties no garām rindkopām. Teikšu vairāk, pētījumi ir pierādījuši, ka cilvēks, kas regulāri ir “pieslēgts tīklam”, tekstu nelasa, bet skenē kā robots – paķer pa gabaliņam no katras rindkopas, pārlec no vienas vietas uz nākamo, un informāciju izvērtē no pozīcijas “dalīties” t.i. “vai šo “atklājumu” ir vērts kādam pārsūtīt?” Bet mērķis nav apspriest, bet, galvenokārt izsaukt emocijas animētu “atraugu” veidā, ko pavada īsas replikas un SMS formāta atsauces.
Pētījumi ir pierādījuši, ka interneta lappuses netiek lasītas, bet ātri “pārskrietas” ar skatu pēc principa, kas līdzinās ctrl + F funkcijai. Lietotājs izlasa dažas pirmās raksta rindiņas, tad “pārlec” uz lappuses vidusdaļu, kur izlasa vēl dažas rindiņas (tās jau tiek lasītas fragmentāri), un tad ātri nolaižas uz lappuses beigām, lai paskatītos, ar ko tad lieta atrisināsies.
Ar sarkanu ir atzīmētas zonas, kur cilvēka uzmanība pakavējas visilgāk. Dzeltenās ir ātrās caurlūkošanas vietas. Zilās un pelēkās netiek lasītas vispār.
Tāpēc par visefektīvāko veidu, kā pasniegt informāciju ierindas interneta lietotājam, ir pieņemts uzskatīt tekstu apgāztas piramīdas veidā (sekojot principam “jo zemāk, jo mazāk”), ar obligāti izceltiem atslēgvārdiem (lai lietotājs saprastu, kas ir svarīgs un kas ne tik ļoti svarīgs). Vienā rindkopā iekļaujot ne vairāk kā vienas domas atšifrējumu. Tikai tā ir iespējams noturēt lietotāja uzmanību vietnē pietiekami ilgi. Ja tomēr lappusē, ejot uz leju, informācija plūsma nevis samazinās, bet, pat vē ļaunāk, pieaug (kā tas ir šajā rakstā), tad šādu rakstu līdz beigām izlasīs pavisam nedaudzi.
TURPPINĀJUMU LASIET NĀKAMAJĀ LAPĀ:
