Reizēm pasaule ir pilna ar dažādiem aizspriedumiem un nepareiziem uzskatiem, it īpaši, ja runājam par cilvēkiem. Vēl jo vairāk un trakāk ir tad, kad katram cilvēkam ir savs uzskats un kopsaucēju neizdodas nekādīgi atrast.
Konkrētāk runājot, kad izdzirdam vārdu “blondīne”, kādam tas neizraisa nekādas domas, bet kādam citas tas uzreiz liksies saprotams, ka viņas ir tādas ne pārāk attapīgas un gudras. Tomēr ir svarīgi piebilst tikai to, ka tā bieži vien ir tikai matu krāsu un nekas vairāk.
Pastāstīšu kādēļ.
Reiz kādā dienā braucu ar metro. Pieturā iekāpa blondīne. Pēc izskata tā visai pat ļoti izcēlās no apkārtējiem cilvēkiem. Kurpītes, kleita, vispār kopumā mīlīga sieviete.
Viņa apsēdās netālu no manis un dzirdēju, ka viņa austiņās klausījās “Nightwish”. Es pie sevis nodomāju, ka katram jau sava gaume un par to nestrīdās.
Tad nākamajā mirklī viņa izņēma grāmatu un izskatās, ka tā bija japāņu valodā. No malas izskatījās, ka viņai vispār nesagādā grūtības lasīt šajā ne tik vieglajā valodā! Es, protams, biju nedaudz jau pārsteigts.
Un noslēgumā visu lasīšanu pārtrauca telefona zvans. Protams, nepieklājīgi jau ir klausīties citu sarunas, bet viņa bija man tik tuvu, ka es vienkārši nevarēju nedzirdēt.
Tad seko saruna:
Jā, viss pareizi. Barošanas bloku stiprina pie sistēmas bloka aizmugurējās daļā ar 4 skrūvēm. Ko nozīmē uz kurieni?
Uz mātes plati, cieto disku. Jā, Nu kādēļ tu vispār sāki aiztikt to datoru, ja reiz ne līdz galam māki to darīt?!
Nolika klausuli, pamanīja manu pārsteigto seju un uzreiz novērsos. Viņa gan piebilda:
– Tikai mieru, man mati ir balināti.
Šī stāsta atziņa ir pavisam vienkārša – nekad par otru nespried pēc grāmatas vāka!
