Pēdējos gados diezgan populāra ir kļuvusi doma, ka nabadzība ir specifiskas domāšanas sekas. Lai arī šai domai ir zināms zinātniskais pamatojums, tomēr viss nav tik vienkārši. Nezin vai izrauties no nabadzības var tikai izveidojot tā saucamos bagātnieku ieradumus.
Nesen mana paziņa sarāja mani par to, ka es atkritumu kastei izmantoju nevis speciāli šim nolūkam pirktus maisiņus, bet veikala iepirkumu maisus. It kā tā esot sīkumainība un nabadzīgo domāšanas pazīme. „Tas ir tāpat kā padomju laikā grīdas mazgāšanai izmantojām vecus apģērba gabalus. Tagad taču var tā nedarīt, tad kāpēc vairot nabadzību” – jautāja paziņa.
Mēs ar viņu daudz runājām par naudas pelnīšanu un tās racionālu izmantošanu. Daudzos gadījumos viņa man piekrita. Efektīvā līdzekļu sadalījumā slēpjas panākumu atslēga.
Tikai viņu visu laiku kaitināja tas, ka es lietoju vārdu „ekonomija”. Viņa teica: „Pastāvīga ekonomija noskaņo tevi uz nabadzību. Cilvēks pierod, ka jāliek kapeika pie kapeikas, un tāpēc dzīvo nabadzībā”.
Teikto viņa argumentēja ar to, ka ekonomēt ir grūti, tam jāvelta pārāk daudz pūļu. Iepērkoties daudz jāstaigā, lai atrastu, kur ir zemākas cenas, izdevīgāki piedāvājumi. Mana paziņa uzskata, ka daudz izdevīgāk ir ziedot spēkus savu ienākumu palielināšanai.
Es gan uzskatu, ka tāda pieeja neliecina par pārticību, bet gan par mietpilsonisku domāšanu. Kad lietu ārējais izskats un forma vai pat abstrakts jēdziens kļūst svarīgāks par to būtību.
Protams, kāds racionālisma graudiņš viņas vārdos gan ir, bet viņas teiktajā ir manāmas galējības.
Nepiekrītu viņas domai, ka ekonomijai nav jābūt. Patiesībā pelnīšana un ekonomija ir vienlīdzīgi efektīvi procesi. Tie lieliski viens otru papildina.
Man liekas, ka nekādu bagāto un nabago paradumu nav. Ir vienkārša līdzekļu racionāla izmantošana un naudas tērēšana ārēja spožuma radīšanai.
Protams, es nebraukšu uz otru pilsētas galu tāpēc, ka kaimiņiene teica, ka gurķi tur maksā lētāk. Bet, ja es varu izmantot nevajadzīgu veikala iepirkumu maisiņu ieklāšanai atkritumu spainī, man problēmu nav. Kaut gan te es pati sev runāju pretī. Pēdējā laikā es nelietoju veikala iepirkumu maisiņus. Ņemu līdzi auduma somu, kuru varu salocīt. Un daru to nevis ekonomijas dēļ, bet gan domājot par apkārtējās vides aizsardzību.
Atceries, ka ļaunums slēpjas galējībās. Nav jāpērk viss pats dārgākais, ja vēlies labi dzīvot. Galvenais ir apmierināt savas pamatprasības un rast iespēju pašattīstībai. Un nav svarīgi, kādā ceļā tu to panāksi.
