No 2017.gada Latviju sagaida milzīga nodokļu bedre, ko izraisīs minimālo sociālo iemaksu ieviešana darbiniekiem, kas nozīmē darbaspēka izmaksu pieaugumu, publiskā vēstulē valsts amatpersonām uzsver pakalpojumu sniegšanas uzņēmuma SIA “PB Finanses” īpašniece, finanšu eksperte Agnese Pastare.
Pastare publiskojusi atklātu vēstuli Valsts prezidentam Raimondam Vējonim, Ministru prezidentam Mārim Kučinskim (ZZS), Saeimas deputātiem, Finanšu ministrijai, Ekonomikas ministrijai, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai, Latvijas Darba devēju konfederācijai, Latvijas Grāmatvežu asociācijai, Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijai, presei u.c. interesentiem.
Viņa atsaucas uz medijos izskanējušo informāciju, ka valdībai “vēl esot savdabīgas rezerves patēriņa nodokļu izmaiņām” un ka, “visticamāk, visām pusēm būs jāiznāk no savas komforta zonas”. “Ar šo publiski paziņoju, ka man, kā mazajam uzņēmējam, šādu rezervju potenciāliem nodokļu pieaugumiem nav, un aicinu no komforta zonas iznākt visupirms jau politiķus,” norāda eksperte.
Pastare atzīst, ka viņas uzņēmums jau tagad veic klientu apziņošanu par cenu kāpumu un darbinieku algu samazinājumu ar 2017.gada 1.janvāri.
“No 2017.gada mūs sagaida milzīga nodokļu bedre, ko izraisīs minimālo sociālo iemaksu ieviešana darbiniekiem, kas nozīmē darbaspēka izmaksu pieaugumu, nevis samazinājumu, pretēji valdības deklarācijā ierakstītajam, bez tam mikrouzņēmuma nodoklis vecajiem uzņēmumiem, kas strādā trīs un vairāk gadu, samazināsies par 1%, ko vairākas reizes pārsniegs 75% no minimālajām sociālajām iemaksām – nākamgad 97,16 eiro mēnesī par karu darbinieku, kas atkal nozīmē faktisku darbaspēka izmaksu pieaugumu,” secina Pastare.
Parastajā nodokļu režīmā strādājošiem uzņēmumiem būs jāmaksā sociālās iemaksas avansā, no kurām Valsts ieņēmumu dienests (VID), iespējams, šobrīd nezināmā laika sprīdī atdos pārmaksāto. Tāpat diferencētais neapliekamais minimums, kas patlaban veido izmaksājamās algas ieguvumu katram 17,25 eiro mēnesī, tiks iesaldēts uz pusotru gadu, un to varēs atgūt tikai pēc gada deklarācijas iesniegšanas. “Tā atkal ir reāla darba algas samazināšana katru mēnesi. Kur samazinājums? Samazinājuma nav. Tā vietā ir naudas iesaldēšana uz nenoteiktu laiku, t.i., mēs visi aizdosim savu naudiņu valstij,” norāda uzņēmēja.
Pastare uzskata, ka nekāda nodokļu pārnešana uz patēriņu nebūs, būs tikai un vienīgi nodokļu faktiska celšana visās jomās. “Iespējams, 2017.gadā būs neliels īstermiņa nodokļu pieaugums, jo ne visi uzņēmumi spēs pārorientēties jaunajos apstākļos, bet, ja netiks izveidota ilgtermiņa nodokļu politika, kas vērsta uz uzņēmumu vides pilnveidošanu un atbalstu, ir sagaidāms, ka pēc gada vai diviem kopējā situācija kļūs vēl smagāka, un, ja skatāmies kontekstā ar Eiropas Savienības (ES) fondu pieejamību – 2016.gads, kurā reāli ES naudas pieplūduma nav bijis vai tas ir bijis ļoti minimāls, skaidri iezīmē strauji krītošu līkni, kas skaudri ieskicē mūsu nākotni pēc 2020.gada, kad nav zināma ES fondu nākotne,” atzīst finanšu eksperte.
“Ja tiešām netiks nekavējoties apturēta nodokļu celšana, aicinu uz protestu – aicinu finanšu un nodokļu konsultantus, grāmatvežus un citus finanšu un ekonomikas speciālistus atteikties no samaksas par sākotnējās konsultācijas sniegšanu par iespējām optimizēt esošo situāciju uzņēmumu struktūrās un politikās, protams, strikti ievērojot likumdošanas normas, taču izmantojot, iespējams, apzināti atstātos “caurumus”,” uzsver Pastare.
Avots: Focus.lv
