Ivetas meitai Kristīnei ir divdesmit pieci gadi. Kad jaunā sieviete gaidījameitiņu, viņai atklāja audzēju. Grūtniecības laikā bijusi tikai pirmā stadija. Pēc bērna piedzimšanas tika veikta starošana, smaga operācija, bet, neraugoties uz to, vēzis strauji progresējis, un jau ir ceturtā stadija.
Iveta jau augusta vidū iesniegusi bāriņtiesā dokumentus, taču lēmuma joprojām nav, dokumentus varot izskatīt pat līdz Jaunajam gadam, labākajā gadījumā līdz oktobra beigām. Iveta ir izmisumā,jo nespēj neko izdarīt bez aizbildņa statusa. Visu drīkst darīt tikai miesīgā māte, kura pati vairs nestaigā un ir kompjama, jo slimība ir ļoti smaga.
Ar audzēju slimās jaunās sievietes ģimene ir sastapusies ar milzu birokrātiju, kad bija jāiegādājas zāles, zāles itkā ir valsts kompensēto zāļu sarakstā, bet lai tās nepietiek ar ģimenes ārsta recepti, recepte obligāti jāizraksta onkologam vai ķīmijterapijas speciālistam. Taču tie ārsti atsakās to darīt, jo vissiespējamais jau ir izoperēts un Ivetas meita vairs neesot viņu pacients, lai gan neviens nenoliedzot, ka viņai ir audzējs pēdējā stadijā, ir 1. grupas invalīde, ir onkoloģijas slimnieku sistēmā, bet jau ir vien ģimenes ārsta uzraudzībā.
