Ne velti magniju sauc par dzīvības elementu. Magnijs ir ceturtā visvairāk sastopamā minerālviela cilvēka organismā. Pieauguša cilvēka organismā ir ap 20-30 g magnija. Puse no tā atrodas kaulos, viena trešdaļa sirds un skeleta muskuļos, bet pārējais asins plazmā un citos audos. Šāds apzīmējums raksturo tā nozīmīgumu organismā un dzīvības procesos. Magnijs ir galvenais mikroelements, kas nepieciešams, lai nodrošinātu homeostāzi, kas savukārt ir nosacījums veselīgai dzīvei. Uzturs ar lielu pārstrādāto produktu īpatsvaru, stress un dažas zāles izraisa magnija deficītu. Magnija deficīts un tā būtiskās sekas rada mums draudus.
Ilgstošs magnija deficīts var izraisīt gribai nepakļautas skeleta muskuļu spazmas. Tās bieži izraisa diskomfortu un sāpes. Spazmas var ilgt no dažām sekundēm līdz pat vairākām minūtēm! Krampju dēļ muskuļi ir ārkārtīgi saspringti, un saraušanās spēks ir tik liels, ka tie pat var izraisīt asinsizplūdumus; krampju sarauto muskuli var būt nepieciešams izstiept ar rokām. Krampji visbiežāk rodas apakšstilba muskuļos, augšstilba mugurējos muskuļos, liela muskuļos, ciskas četrgalvainā muskulī, pēdu muskuļos, rokās, vēderā un pat acu plakstiņos!
Biežākais gribai nepakļautās muskuļu saraušanās iemesls ir neiromuskulārās kontroles traucējumi, elektrolītu deficīts un muskuļu nogurums. Intensīvas fiziskās aktivitātes vai intensīva garīgā slodze, ilgstošs stress izraisa koordinācijas un muskuļu kontroles traucējumus, veicina dehidratāciju un elektrolītu (magnija, nātrija, hlora, kālija un kalcija) deficītu. Martinam Švelnusam no Keiptaunas Universitātes ir citāds skatījums. Šis zinātnieks apšaubīja teoriju, saskaņā ar kuru muskuļu saraušanos izraisa dehidratācija un elektrolītu deficīts. Pētot triatlonistu grupu, zinātnieks secināja, ka krampji rodas palielinātas neiromuskulārās noslodzes un muskuļu nepietiekamas asinsapgādes dēļ.
Lai gan muskuļu saraušanās cēlonis nav pilnībā noskaidrots un ir zinātnisko debašu temats, magnija nozīme šajā procesā ir visai svarīga. Pieminēšanas vērts ir fakts, ka liels daudzums magnija (40–50 procentu) uzkrājas mīkstajos audos, galvenokārt muskuļos. Magnijs nodrošina pareizu impulsu pārvadi pa nervu šķiedrām (mazina neiromuskulāro jutību, kas var izraisīt gribai neapkļautas spazmas), asinsspiedienu un tādējādi arī muskuļu asinsapgādi.
Nevar aizmirst, ka krampji ir veids, kā organisms signalizē par magnija deficītu. Tikai mūsu ziņā ir lemt, vai ignorēt šo signālu un izraisīt daudz būtiskākas magnija deficīta sekas, piemēram, spazmofilijas lēkmes, sirds ritma traucējumus, depresiju, vai arī nodrošināt organismu ar pietiekamu magnija daudzumu.
Avots: magneb6.lv
