Ar šūpošanos saistītie ticējumi
Šūpoļu kāršana un vietas izraudzīšana bija īpašs goda pienākums. Parasti cirta ozola vai oša kārtis. Šūpolēm vietu izraudzījās kalnā, starp 2 ozoliem. Reizē ar šūpošanos notiek lielās apdziedāšanās. Puiši, kas izšūpina meitenes, tiek apdāvināti ar olām un pat cimdiem, zeķēm. Šūpojas vēl 1 nedēļu pēc Lieldienām, pēc tam šūpoles sadedzināja, lai raganas nevarētu šūpoties.
Neiztika bez sišanās ar olām. Katrs saņēma savu olu rokā un iedomājās kādu vēlēšanos; tad 2 sasit savas olas ar tievajiem galiem kopā. Kam ola nesaplīst- tam vēlēšanās piepildās. Olas arī ripināja — pa speciālu reni.
Viena no senākajām izdarībām ir putnu dzīšana. Putni nozīmē ļaunumu un slimības. Aizdzenot tos no sētas un lauka, tiek aizdzītas visas nelaimes un ļaunums.
Kad saule Lieldienu rītā pacēlās mazliet virs apvāršņa, tā šūpojoties 3 reizes uz vienu, 3 reizes uz otru pusi. Tā radies paradums Lieldienās šūpoties. Pirms šūpošanās 3 reizes apgāja ap šūpolēm, dziedot dziesmas, tad puiši meta olas pār kārti, zīlēdami sev mūža garumu, un tikai tad sākās šūpošanās.
Citos apvidos pirmajās Lieldienās notika olu mangošana. Jauni puiši apstaigāja kaimiņu mājas, meklēdami Lieldienu olas. Olas prasīja no meitām, un tas arī bija šis sirošanas galvenais iemesls.
Vairākās tautasdziesmās minētas 4 dienas, kurās tiek svinētas Lieldienas, dažās tikai 3. Arī ticējumi min 4 dienu Lieldienas. Tā, piemēram, 4. Lieldienās zemes darbu nestrādā — citādi mājas bērni sāk klibot. Tāpēc var domāt, ka senāk, tāpat kā Ziemassvētkus, arī Lieldienas latvieši svinējuši 4 dienas. Vēlāk gan skaits par 1 dienu samazināts.
Citi Lieldienu ticējumi
- Pirms Saules iet uz šķūni skaidiņas lasīt, lai nauda turas.
- Lieldienu rītā pēc iespējas agrāk jāmostas, lai labi veiktos darbi visu gadu, jāuzvelk gluži jauns krekls un jāiet nopērt aizgulējušos.
- Lieldienas rītā visās (pret Sauli tekošās) upēs ūdens ir svēts. Ūdenī, kas tek pret sauli,- dzīvajā ūdenī- jānomazgā mute, lai neviens nevar nekā ļauna padarīt. To pasmeļ un tas visu gadu nebojājas. Ar to var svētīt ēkas — piemēram kūtis, lai mošķi un kukaiņi neiet tajās.
- Pirms Saules apgriež pirkstiem nagus, lai acis nesāp. Arī pa ganībām velk lupatu — vāc rasu. Lupatā savākto rasu dod govīm dzert.
- Lieldienu rasā jāvārtās, lai veselība būtu visu gadu.
- Uz krustcelēm, kur laumas dzīvojot, tiek nesti mājās, pirms Saules saslaucītie gruži, lai kukaiņus no mājām padzītu. Tātad — ziedojums krustceļu gariem, vai Māras tumšajam aspektam (kuru grieķi dēvēja par Hekati, bet indieši par Kali.)
- Lieldienās vajag daudz šūpoties- tad visu gadu nenāks miegs!
- Ar darvu uz kūts durvīm velk zīmes pret laumām. — Kādas zīmes vilktas? — Lietuvēna krusts- gan ar 5, gan ar 8 stariem, 3 krupīši, kurus uzskata par pārticības zīmi. Vilkti arī uguns krusti — pret ļauniem gariem un vēl dažas zīmes.
- Spriežot pēc tā, ka tiek vilktas jaunas aizsardzības zīmes, ir zināmi aizliegumi — piemēram, drēbes uz nakti neatstāt ārā un nedot svešiem pienu, lai nenobur lopus. No rīta, pirms Saules lēkta ar izkapti pār plecu 3 reizes iet ap māju — ļaunos garus dzenājot.
- Lai govis nebizotu, Lieldienu rītā bez Saules uz slotas 3 reizes savas robežas jāapjāj. Ja Lieldienu naktī ar pīlādža rungu ap māju apskrien — to māju noburt nevar.
