Pagājušajā gadā no Jēkabpils Bebru mikrorajonā ieklātā asfalta ņemtajos divos paraugos tā biezums ir vismaz divas reizes mazāks nekā bija paredzēts līgumā, pirmdien, 19. martā, vēsta LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens” (AP).
Ja šādā veidā asfalts ir ieklāts visā mikrorajonā, balstoties uz asfalta cenām un raidījuma aprēķiniem, Jēkabpils pašvaldība varētu būt pārmaksājusi vairāk nekā 170 000 eiro.
Gandrīz krimināli
Operācijā “Urbjam asfaltu!” AP atgādina, ka pilsētas dome Bebru mikrorajona attīstīšanā ieguldījusi aptuveni 2,3 miljonus eiro. Par šiem līdzekļiem ir iekārtota un apzaļumota apkārtne, izbūvēts rotaļlaukums, mikrorajona vidū uzslieta īpaša Bebra skulptūra un, kā minēts, uzliets asfalts.
Tomēr kāds avots AP atklāja, ka asfalts šajos darbos ir ieklāts daudz mazāk, nekā to prasa pašvaldība. Darbus veica uzņēmums “Ošukalns”. Publiski pieejamos dokumentos lasāms, ka asfaltam jābūt ieklātam gandrīz 20 000 kvadrātmetru platībā. Tam jābūt divās kārtās: virskārta un apakškārta – vienai ir jābūt četrus centimetrus biezai un otrai – sešus. Kopā – 10 centimetri.
Lai pārbaudītu avotu sniegto informāciju, AP nolemj divās vietās urbt asfaltu un biezumu pārbaudīt.
Lai arī asfaltam ir jābūt vismaz 10 centimetru biezam, tomēr vienā urbumā tie ir tikai četri
centimetri, otrā – pieci. Dziļāk jau ir tikai smilšu un grants sajaukums.
Ceļu būves speciālists Māris Paiders, kurš savulaik vadīja vienu no lielākajām ceļu būves kompānijām Latvijā – firmu “Strabag” – ir pārsteigts par rezultātiem. “Paraugā, ko es redzēju, es nevarēju atrast vienu no kārtām, kura bija ierakstīta izsoles dokumentos. Tā ir apakšējā kārta sešu centimetru biezumā. To es neredzēju. Es redzēju tikai virskārtu – četri centimetri,” sacīja Paiders.
Viņš norāda, ka tāda situācija, kāda ir Jēkabpilī, nav pieļaujama. “Bet te – izurb caurumu, un uzreiz redz – nav! Bet to jau redz uzraugs. Tas nebija jāredz urbējiem. Tas bija uzraugam jāredz. Tad, kad sāk likt to kārtu, tad uzraugam bija jāsaka: “Zini, ko – pamats atbilst! Tagad jūs drīkstat likt nākošo kārtu”. Taču nākošā kārta neseko – seko virskārta. Tad kurā vietā bija uzraugs?
Nu… gandrīz krimināli!” komentē Paiders.
Kvalitatīvā 10 centimetru biezā asfalta paraugā ir manāma gan asfalta virskārta, gan apakškārta. Turklāt abām
kārtām ir jābūt stingri savienotām, tās nedrīkst atdalīties.
Savukārt AP ņemtajos paraugos redzams, ka viens no diviem paraugiem jau ir sadrupis. Tas liek apšaubīt paša ieklātā asfalta kvalitāti. Tomēr AP nevar apgalvot, ka prasītais asfalta biezums prasītajā kvalitātē nav ieklāts visā mikrorajona teritorijā, jo runa ir tikai par diviem paraugiem. Taču, ja asfalts šādā veidā ir ieklāts visā mikrorajonā.
Būvniecības kontrole: Bija tikai dokumentu pārbaude
Būvfirmas “Ošukalns” līdzīpašnieks un domes deputāts Aigars Nitišs AP norāda, ka atbildīgi par notikušo tomēr ir uzraugi. “Iet uzraudzība, tiek nodots un pārbaudīts. Jāskatās un jāskaidro situācija. Man ir daudz nozares uzņēmumā (..), un es negribētu ticēt, negribētu ticēt,” komentē Nitišs.
Jēkabpils domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis, Nitiša partijas biedrs no Latvijas Zaļās partijas, pauž, “ja viņš [asfalts] ir tikai “noaktēts”, bet nav dabā uzlikts, tad tā ir zagšana un pamatīgs krimināls”. Tomēr viņš apšauba, ka varētu būt tik plaša mēroga krāpniecība vai neizdarība. “Divu gadu darbs. Es ļoti, ļoti negribētu ticēt, ka tāda iespēja ir bijusi,” saka Ragainis.
Pēcāk Jēkabpils mērs jau neslēpj pārliecību, ka viss ir bijis atbilstoši dokumentiem.
“Ja tāda lieta būtu bijusi, tad tā uzreiz būtu krimināllieta. Tur bez variantiem. Jā, es sazvanīju gan būvnieku, gan arī mūsu uzraudzību. Viņi teica – muļķības! Viss ir atbilstoši projektam. Viss bija “noaktēts”, un katra kārta ir pārbaudīta. Gan būvuzraugs, gan Būvniecības kontroles birojs pieņēma [darbu],” bilst mērs.
Tomēr Būvniecības valsts kontroles birojs (BKVB) norāda, ka nav urbis asfaltu Jēkabpils Bebru mikrorajonā. Proti, tiek pārbaudīta dokumentācija. “Nav uzdevuma iet, urbt un pārbaudīt, cik ir atbilstoši [asfalta biezums utt.],” telefona sarunā norāda kāds no biroja darbiniekiem.
Kas pie varas, tam pasūtījumi
Firmas “Ošukalns”, kuras īpašnieks ir jau minētais Aigars Nitišs, kā arī Aldis Buks un Ivars Dāboliņš, apgrozījums pēdējā gadā ir aptuveni 30 miljoni eiro. Tā ir veikusi pasūtījumus dažādos ceļu būves darbos Latvijā – Madonas novadā, Preiļos, Ilūkstē, Neretā, Talsos, Daugavpilī un citur. Pārsvarā tie ir bijuši pašvaldību pasūtījumi.
AP savulaik jau vēstīja par līdzīgu stāstu no Carnikavas. Tur vietējā pašvaldība pieķēra bruģa ražotāju firmu “Brikers Latvija”, ka viņu ieklātais bruģis neatbilst Latvijas standartam.
Savukārt attiecībā uz “Jēkabpils gadījumu” AP atgādina uz pērn raidījuma “De facto” norādīto – Jēkabpils domes deputāti izceļas ar to, ka vairākiem no viņiem pieder kompānijas, kas pilsētā arī regulāri saņem būvniecības pasūtījumus. Piemēram, pirms pēdējām pašvaldības vēlēšanām, kad pie varas bija Leonīds Salcevičs, pašvaldības būvniecības pasūtījumus regulāri saņēma viņa partijas biedra un arī domes deputāta Māra Dimanta firma “Jēkabpils PMK” – četros gados apmēram par septiņiem miljoniem eiro.
