Lieldienas ir svarīgi kristiešu svētki, kuros tiek svinēta Jēzus Kristus augšāmcelšanās trešajā dienā pēc krustā sišanas, kas, pēc kristīgās tradīcijas, ir notikusi laika posmā starp 27. un 33. gadu. Agrākais reģistrētais Lieldienu svinēšanas notikums reģistrēts ar 2. gadsimtu, lai gan Jēzus Kristus augšāmcelšanās ir atzīmēta arī agrāk. Lieldienas ievada Klusā nedēļa ar Pūpolsvētdienu, Zaļo ceturtdienu, Lielo piektdienu un Kluso sestdienu, bet svētdienā tiek atzīmētas pirmās Lieldienas. Otrās Lieldienas ir nākamās nedēļas pirmdiena. Katrai dienai ir īpaša nozīme. Par tradīciju kļuvuši arī daudzi pagāniskie Lieldienu svinēšanas elementi.
Latviešu paražas Lieldienu svinēšanā
Senlatviešiem Lieldienas bija viens no četriem punktiem gadalaika maiņu ciklā, kas bija svarīgi zemkopju tautu, tostarp latviešu, dzīvē. Lieldienas jeb pavasara saulgrieži tika svinētas pavasara ekvinokcijas laikā, kad Saules centrs šķērso debess ekvatoru. Ekvinokcijas brīdī uz Zemes diena un nakts ir vienādā garumā, un iestājas astronomiskais pavasaris. Pēc Lieldienām, dienām paliekot arvien garākām, nakts tumsa samazinās, bet dienas gaisma palielinās. Šo “gaismas uzvaru pār tumsu” senās baltu tautas atzīmēja ar pavasara saulgriežu svinībām. No tā arī varētu būt radies svētku nosaukums – Lieldienas – laiks, kad diena ir kļuvusi lielāka par nakti.
Ar olām saistītie ticējumi
Dainās gan nav pārliecinošu norādījumu par olu krāsošanas ieražu senatnē. Vairākums dainu runā par zelta, sudraba un baltām olām. Tāpēc var secināt, ka olu krāsošana ieviesusies jaunākajos laikos. Lai olas būtu raibākas, tā var vārīt krāsainās lupatiņās. Vienā vietā var iebērt putraimus, otrā ielikt kādu krāsainu bērzu lapiņas, egļu skujas, sūniņas, dažādus ziedus, zālītes vai vienkārši notīt ar krāsainu dziju. Katrā ģimenē šīs tradīcijas ir savādākas.
Arī burvji krāsojuši olas senajos laikos, un likuši tās zem zirgu vai lopu silēm tiem, kam gribējuši uzsūtīt nelaimi lopiem. No tādām burvja olām cilvēki ļoti baidījās.
Īpaši maģisks spēks piemitis pat ūdenim, kurā vārīja olas,- tas līdzēja atvairīt vanagus no vistām: izpērtās pirts slotas Lieldienu rītā lika sētas mietu starpā un aplēja ar ūdeni, kurā vārītas olas.
Olas ēdot, vēro čaumalas atdalīšanos – ja tā labi nolobās, tad augs labi lini; ja slikti lobās, tad būs slikta linu raža. Ar olām saistās arī daudz citu ticējumu:
- Kas Lieldienu olas zags- paliks pliks kā ola!
- Kas Lieldienu olas ēd bez sāls- tas visu vasaru melos!
- Lieldienās ar olām jāmainās- citādi vistas nedēs un cāļi nepadosies!
- Ja meita Lielajā dienā dos puisim 2 olas, tas nozīmē- tu man nepatīc; ja 3- diezgan kas no tevis nav; ja 4- patikt nepatīc, bet esi bagāts, tāpēc es tev piederēšu; ja 5- jau sen uz tevi gaidu, nāc, ņem!
Raksta turpinājumu lasi nākošajā lapā
