1986. gada 26. aprīlī Četrnobiļas AES notika viena no briesmīgākajām XX gadsimta avārijām. Tā kļuva par lielāko avāriju atomenerģētikas vēsturē gan ekonomiskajā, gan upuru skaita ziņā. Atomelektrostacijas darbinieki veica pētījumus sistēmā, tā rezultātā vienā no četriem kodolreaktoriem notika divi sprādzieni un aizdegšanās, atomreaktors sāka kust.
Sprādzienu izprovocēja radiācijas izsviešana, kura 400 reizes pārspēja uz Hirosimu nomestās bumbas efektu un izplatījās virs Ukrainas, Baltkrievijas, Krievijas, Polijas un Baltijas valstu teritorijām. Desmitiem cilvēku nomira uzreiz, drīz vien upuru skaits tika mērīts desmitiem tūkstošos. Simtiem tūkstošu cilvēkiem sekas izpaužas visa mūža garumā. Pēc ekspertu datiem, ilglaicīgo upuru, kas saindējušies ar radiāciju, skaits turpina augt arī 30 gadus pēc šī notikuma.
Černobiļas avārija bija neaprakstāma. Bet, ja nebūtu triju cilvēku pašaizliedzības un viņu spējas upurēties, tā kļūtu patiesi neiedomājama…
Sacensībā ar otro sprādzienu
Tikai piecas dienas pēc sprādziena, 1986. gada 1. maijā, Černobiļā tika izdarīts briesmīgs atklājums: uzsprāgušā reaktora aktīvā daļā vel aizvien kusa. Kodolā bija 185 tonnas kodolkurināmā, bet kodolreakcija turpinājās šausminošā ātrumā.
Zem šīm 185 tonnām izkusušā kodolmateriāla atradās rezervuārs ar 5 miljoniem galonu ūdens. Ūdens tika izmantots kā siltumnesējs un vienīgais, kas to atdalīja no kūstošā reaktora, bija bieza betona plāksne. Kūstošā masa lēnām dedzināja plāksni.
Ja līdz baltkvēlei nokaitētais reaktora kodols skartu ūdeni, tas radītu masīvu radiācijas piesārņotu gāzu sprādzienu. Rezultātā radioaktīvi saindēta būtu lielākā daļa Eiropas. Bojā gājušo skaita ziņā Černobiļas sprādziens izskatītos ka nenozīmīgs notikums.
Avārija Černobiļas AES
Žurnālists Stīvens Makginti rakstīja: „Tam būtu tādas sekas, ka kodolsprādziens, kas būtu noticis, izraisītu triju citu reaktoru degvielas iztvaikošanu. Pēc padomju zinātnieku aprēķiniem tas nolīdzinātu līdz ar zemi 200 kvadrātkilometrus teritorijas, iznīcinātu Kijevu, piesārņotu ūdensapgādes sistēmu, ko izmantoja 30 miljoni iedzīvotāju un uz vairāk, nekā simts gadiem padarītu ziemeļu Ukrainu dzīvei nederīgu. (The Scotsman no 2011.g 16.marta).
Krievijas un Āzijas pētījumu skolas secinājumi 2009. gadā ainu parādīja vēl baismīgaku: ja reaktora kūstošais kodols sasniegtu ūdeni, tam sekojošais sprādziens „iznīcinātu pusi Eiropas un padarītu Eiropu, Ukrainu un daļu Krievijas neapdzīvojamu uz aptuveni 500 tūkstošiem gadu”.
Uz vietas strādājošie eksperti redzēja, ka kūstošais kodols rij betona plāksni, dedzina to un ar katru minūti tuvojas ūdenim.
Inženieri nekavējoties izstrādāja plānu atlikušo reaktoru sprādzienu novēršanai. Tika izlemts, ka caur ceturtā reaktora applūdušajām kamerām akvalangos dosies trīs cilvēki. Kad viņi sasniegs siltumnesēju, tad atradīs pāris slēdzošos klapanus un atvērs tos, lai no turienes pilnība iztecētu ūdens, līdz to vēl nav skārusi reaktora aktīvā zona.
Ej uz nākamo lapu un lasi turpinājumu!
