Tas būs stāsts par sunīti vārdā Čapatī. Viņš ir no Indijas un viņa liktenis bija iegrozījies tā, ka viņš bija nonācis uz ielas.
Čapatī bija pārāk mazs, lai pats sadabūtu sev iztiku, tāpēc sāka nīkuļot, piedevām vēl saķēra arī slimības. Visa pasaule bija sazvērējusies pret viņu, viņš skatījās acīs garāmgājējiem, it kā lūgdams palīdzību, bet neviens viņu neievēroja.
Naktīs Čapatī skaļi raudāja un tas arī viņu izglāba. Pāris no Kijevas netālu pastaigājās un dzirdēja suņa smilkstēšanu. Pēc skaņas viņi to atrada. Viņi paņēma kucēnu sev līdzi uz viesnīcu, pabaroja viņu un arī sasildīja nabaga nosalušo Čapatī.
Kad suns nedaudz atguvās, Kristīna un Jevgenijs aizveda viņu pie vetārsta. Viņam bija ērces, blusas un cērmes, un vēl arī izmežģīta ķepiņa. Kamēr Čapatī tika ārstēts, jaunie cilvēki ļoti pieķērās viņam un saprata, ka nespēs šķirties no viņa. Tāpēc viņi nolēma paņemt sunīti sev. Bet tas izrādījās sarežģītāk, nekā viņi bija domājuši.
Nejauši Kristīna un Jevgenijs uzzināja, ka Nepālas robežkontroles punktā nav tik stingra dzīvnieku kontrole.
Viņi nolēma šķērsot Indijas – Nepālas robežu kājām. Un tad no turienes doties tālāk.
Nepālā viņi varēja nokārtot visus nepieciešamos dokumentus Čapatī un doties tālāk uz Taizemi.
Ceļojuma laikā Kristīna un Jevgenijs Instagramā izveidoja savam mīlulim mājaslapu un tajā rakstīja atgadījumus no ceļojumiem, it kā Čapatī vardā.
Čapatī jau ir 24 000 sekotāju.
Pāris uzsācis vadīt seminārus par to, kā ceļot kopā ar suni.
Jo kopā ar sun , ceļojot, viņi jau ir veikuši ne vienu vien tūkstoti kilometru.
