Šķiet, ka partneris ir tik slikts, ar viņu kopā ir tik nepanesami, ka nepieciešams no viņa pēc iespējas ātrāk aiziet. Bet tā cilvēks cenšas izolēt sevi nevis no partnera, bet no savām jūtām, ar kurām viņš pats netiek galā. Tieši tāpat vecāki kādreiz “pameta” savu bērnu, nespēdami tikt galā ar sevi un savām jūtām.
Un ja reiz tā ir noticis, ka partneris jūs ir pametis un jūs ļoti vēlaties viņu atgūt, būtu vērts atcerēties, ka partneris patiesībā ir izolējis sevi no tā, ar ko nespēj tikt galā.
Tāpat būtu vērts pašam tomēr pabeigt šīs attiecības jau bez partnera klātbūtnes. Darīt to priekš sevis. Izrunāties, skaļi (un ne reizi vien) izteikt domas un emocijas, kas nedod miera. Bet ne savam bijušajam partnerim, bet, piemēram, labam draugam. Vai uzrakstīt visu vēstulē un nolasīt to sev skaļi.
Un atgūt savu pašcieņu, savu vērtību tā, lai turpmāk vairs nevajadzētu kļūt atkarīgam no citu viedokļa. Lai tad, ja gadīsies saraut attiecības, tās neaiznestu sev līdz jūsu pašvērtību.
Avots: psy-practice.com
