Valsts prezidents Raimonds Vējonis un viņa sieva ar oficiāli deklarētajiem 283 eiro mēnesī spēj ne tikai segt visus ikdienas izdevumus un nomaksāt sava Ogres dzīvokļa komunālos maksājumus, bet arī par tirgus cenu iegādāties apģērbus Annas Osmuškinas modes namā, – par to liecina arī fakts, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pārbaudē nav konstatējis, ka prezidenta ģimene pieņemtu apģērbus kā dāvanas, secina portāls pietiek.com.
Tā kā šis gadījums aizvien vairāk liek domāt par valsts galvas ģimenei nepieciešamo līdzekļu regulāru paņemšanu no „tumbočkas”, portāls atgādinājis dažas publikācijas, kas pirms sešiem gadiem noveda pie pēdējo gadu slavenākā „naudas tumbočkas” īpašnieka – kādreizējā ekonomikas ministra Arta Kampara publiskās politiskās karjeras beigām.
Kā Kampars spēs iztikt šogad, ja sievai „tumbočkā” nav vēl dažu plauktiņu?
Kārlis, PIETIEK lasītājs, 14.04.2011.
Visi ļoti uztraucas par to, no kurienes mūsu ekonomikas ministrs pagājušogad rāvis 35 tūkstošus latu, viņa aizņēmums aizpagājušogad – 22 tūkstošus eiro, bet nestrādājošā sieva vēl agrāk – 27 tūkstošus latu. Bet interesantāk šķiet kaut kas cits – kā ministrs iztiek šogad.
Tātad – ja „uz papīra” Kampars pērn ministra amatā kopā saņēmis 21 tūkstoti latu, mēnesī tie ir apmēram 1240 latu “uz rokas” – ja ņemam vērā, ka Kamparam ir trīs viņa apgādībā esoši bērni. Un vēl viņam ir sieva – Kampara kaklasaišu apgleznotāja, kura jau ilgstoši algotu darbu nestrādā.
Tas nozīmē: uz pieciem cilvēkiem mēnesī ir 1240 latu „uz rokas”, bet – ne visa šī nauda. Vēl Kamparam ir arī firma, kas strādā ar baisiem zaudējumiem, un personiskais kredīts – 194,3 tūkstoši eiro.
Par šo kredītu ir jāmaksā procenti. Pats Kampars blogā raksta: „2010.gadā, kā tas izriet no manas amatpersonas deklarācijas, parādsaistības esmu samazinājis par 72 tūkstošiem latu – tajos ietverta gan īstermiņa aizdevuma dzēšana, gan regulārie hipotekārā kredīta maksājumi.”
Atdotā vienreizējā parāda summa viņam pērn saskaņā ar deklarāciju bijusi 63,4 tūkstoši latu – tātad hipotekārā kredīta procentos Kampars, pēc viņa paša teiktā, samaksājis apmēram 8,6 tūkstošus latu. Pēc deklarācijas sanāk nedaudz mazāk – 10 tūkstoši eiro.
No tā izriet, ka mēnesī Kampars kredīta procentos maksā aptuveni 600 latu – varbūt par kādu desmitnieku mazāk, varbūt vairāk.
Līdz ar to Kamparu ģimenei oficiāli mēnesī sanāk aptuveni 650 latu uz rokas. Par šo naudu tātad jāpārtiek pašam ministram, trim bērniem un nestrādājošajai sievai-māksliniecei.
Jā, un vēl par šo naudu jāuztur 2006. gada Peugeot, kā arī pamatīgā Tukuma māja – uz gandrīz pushektāra zemes, ekspluatācijā nodota 2007. gadā, tad vēl viens zemesgabals un viens dzīvoklis. Turklāt no pēdējiem diviem nekādu ienākumu ministram nav – citādi taču viņš tos norādītu savā deklarācijā.
Un vēl jau arī paretam kāds Alpu brauciens, kas tāpat savu naudiņu izmaksā…
Īsi sakot, padomju laikā pie biedra Kampara durvīm jau sen klauvētu OBHSS zēni. Bet mūsu dienās viss vienkārši – visi šie izdevumi nav nosedzami, ja Kamparam nav pietiekamu „pelēku” ienākumu vai viņa sievai „tumbočkā” vēl dažu ar naudaszīmēm piepildītu plauktiņu.
Ja kāds spēj sarēķināt citādi, padalieties!
Valsts ieņēmumu dienests (VID), kuram Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pārsūtījis iesniegumus par dīvainībām ekonomikas ministra Arta Kampara amatpersonas deklarācijā un nesakritībām oficiāli uzrādītajos ienākumos un izdevumos, plāno attiecībā uz ministru veikt „nodokļu administrēšanas pasākumus”. Tiesa, par to rezultātiem sabiedrība netiks informēta.
VID pret Kamparu veiks „nodokļu administrēšanas pasākumus”, to rezultāti paliks slēpti
L. Lapsa, 31.05.2011.
„Jūsu sniegto informāciju par ekonomikas ministra Arta Kampara, iespējams, nelegāli gūtajiem ienākumiem VID izvērtēs un izmantos, veicot attiecīgus nodokļu administrēšanas pasākumus,” – šādu oficiālo atbildi Pietiek sniedzis VID Nodokļu pārvaldes direktors Aigars Undzēns.
Vienlaikus, kā Pietiek jau prognozēja, sabiedrība par šo pasākumu iespējamiem rezultātiem un VID konstatētajiem amatpersonas pārkāpumiem tā arī paliks neziņā, jo saskaņā ar VID traktējumu to liedzot pašreizējā likumdošana, – protams, ja vien par šiem rezultātiem un atklātajiem pārkāpumiem neinformēs pats Kampars.
„Par veikto nodokļu administrēšanas pasākumu rezultātiem VID nav tiesīgs Jūs informēt, jo likuma Par nodokļiem un nodevām 22. panta pirmā daļa nosaka, ka nodokļu administrācijas ierēdnim aizliegts izpaust citām personām par nodokļu maksātāju bez viņa piekrišanas jebkādu informāciju, kas šim ierēdnim ir kļuvusi zināma, pildot dienesta pienākumus, izņemot normatīvajos aktos noteikto funkciju izpildes nodrošināšanai — pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm, tiesai, prokuratūrai un citām tiesībaizsardzības iestādēm, kā arī zvērinātiem tiesu izpildītājiem,” oficiāli skaidro Undzēns.
Kā jau ziņots, Kampars joprojām slēpj personu, no kuras it kā saņemtie 35 tūkstoši latu reizē ar viņa nestrādājošās dzīvesbiedres oficiāli uzdāvinātajiem 27 tūkstošiem latu par pirms vairākiem gadiem pārdotu nelielu Tukuma dzīvokli, pāris garāžām un formāli ļoti dārgu dzīvokļa iekārtojumu ekonomikas ministram pērn ļāvuši izbēgt no personiskās maksātnespējas vai nepieciešamības izskaidrot savu izdevumu nesakritību ar ienākumiem.
Ja ticēt Kampara apgalvojumiem, šī persona šo naudu samaksājusi par to, lai jau piecus mēnešus varētu pētīt (izsakoties ministra vārdiem, veikt due diligence) ministra pēdējo atlikušo uzņēmumu – SIA Ronis, kas 2009. gadu beidza ar gandrīz 300 tūkstošu latu zaudējumiem, bet pagājušo gadu – ar sešarpus tūkstošu latu peļņu.
Neraugoties uz to, ka pašrocīgi apstiprinājis šī uzņēmuma gada pārskatu, Kampars nespēj paskaidrot ne to, kā uzņēmums pašā krīzes kulminācijā ticis pie ievērojama bezprocentu kredīta un ticis pie gandrīz divu miljonu eiro kredīta brīvdienām, ne to, kādā veidā tas spēj noturēt darbiniekus ar vidējām algām, kas oficiāli ir divas reizes mazākas nekā nozarē vidēji maksātās.
Ministrs arī nav spējis paskaidrot, kā ar pēc kredītu nomaksas viņš ar pāri palikušajiem 400 latiem mēnesī spēj uzturēt piecu cilvēku ģimeni, savrupmāju upes krastā, dzīvokli Tukuma centrā un automašīnu, kā arī vēl doties atpūtā uz Alpiem.
Saistībā ar visiem šiem faktiem Kampara pārstāvētās Vienotības vadība, tostarp Ministru prezidents Valdis Dombrovskis bija paziņojuši – esot jāgaida kompetento iestāžu pārbaužu rezultāti, pēc kuriem arī tikšot pieņemti principiāli lēmumi.
KNAB esot pieprasījis vēl papildu informāciju par Kampara darījumu
L. Lapsa, 07.08.2011.
Saistībā ar pašreizējā ekonomikas ministra Arta Kampara publiskajiem skaidrojumiem, no kuriem izriet, ka viņu pērn ar 35 tūkstošiem latu izglābušais anonīmais investors jau vairāk nekā septiņus mēnešus pētot ministra Tukuma uzņēmumu Firma Ronis, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) veic pārbaudi un saistībā ar šo lietu pieprasījis papildu informāciju.
Kā uz Pietiek pārstāvja iesniegumu par šiem faktiem apliecinājis KNAB priekšnieka pienākumu izpildītājs Alvis Vilks (KNAB priekšnieka vietnieces Jutas Strīķes atvaļinājuma laikā), birojs atbilstoši kompetencei veicot iesniegumā norādītās informācijas pārbaudi un pārbaudes veikšanai pieprasīta papildu informācija, kas vēl neesot saņemta.
Tiesa, aizdomas, ka šī pārbaude tāpat kā iepriekšējās nebeigsies ar kādiem konkrētiem rezultātiem: kā zināms, prokuratūra nevēlas iesaistīties Kampara darījumu izvērtēšanā, savukārt Valsts ieņēmumu dienests un KNAB tāpat kā Saeimas deputātes Silvas Bendrātes gadījumā vēlas faktus izvērtēt tikai pēc likuma burta un saviem tā noteiktajiem pienākumiem.
Tā KNAB priekšnieka vietnieks Vilks Pietiek skaidri apliecināja, ka birojs gatavojas izskatīt tikai un vienīgi „pārliecināties par ekonomikas ministra Arta Kampara darbības atbilstību likuma Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā normām”.
Pēc visa spriežot, KNAB pat negatavojas pārbaudīt faktus, no kuriem izriet, ka minētais Kampara deklarētais darījums, pēc visa spriežot, varētu būt bijis fiktīvs un veikts tikai tāpēc, lai politiķis grūtā brīdī tiktu pie viņam nepieciešamās summas.
Kā jau ziņots, Kamparu pērn reizē ar dzīvesbiedres it kā sakrātiem un nu viņam uzdāvinātiem 27 tūkstošiem latu no bankrota glāba un nemainīt ierasto dzīvesveidu ļāva arī 35 tūkstoši latu, ko viņš saskaņā ar paša skaidrojumu esot saņēmis no mistiska investora.
„Pašlaik esmu uzsācis uzņēmuma kapitāldaļu pārdošanas procesu, un, kā tas ir raksturīgi šāda veida darījumiem, kapitāla daļu potenciālais pircējs ir uzsācis due diligence procesu un, apstiprinot savu nolūku nopietnību, ir iemaksājis man drošības naudu,” – tā aprīļa sākumā Kampars rakstīja savā blogā, klāstot, kādā veidā viņš bez parādos un zaudējumos slīkstošā Roņa kapitāldaļu pārdošanas pērn ticis pie 35 tūkstošiem latu.
Lursoft datu bāze rāda, ka arī tagad Firmas Ronis vienīgais oficiālais īpašnieks ir Kampars, – tātad, neraugoties uz ministra apgalvojumiem par vēlmi pārdot uzņēmumu un anonīmā investora it kā esošo vēlmi to pirkt, tas joprojām nav noticis.
Savukārt tas nozīmē, ka, ja ticēt ministra apgalvojumiem, viņa firmas ar 269,6 tūkstošu latu lielo pagājušā gada apgrozījumu izpēte un audits ilgst jau vairāk nekā septiņus mēnešus, – vai arī audits beidzies un Kampara labvēlis savus 35 tūkstošus latu nav vēlējies ņemt atpakaļ, vai arī ministrs atradis vēl kādus jaunus papildienākumus, no kuriem savukārt atmaksāt šos 35 tūkstošus.
Ne ekonomikas ministra preses padomniece Elīna Bīviņa, ne pats Kampars joprojām nevēlas atbildēt uz vairākkārt uzdotiem jautājumiem – cik ilgi vēl turpināsies due diligenceprocess uzņēmumā Firma Ronis un vai ekonomikas ministrs varētu minēt vēl kādu uzņēmumu ar 200 000 latu gada apgrozījumu, kurā due diligence process turpinātos vairāk nekā pusgadu.
KNAB: Kampara izdaudzinātais darījums ar viņa parādos grimstošo firmu nav noticis
L. Lapsa, 27.11.2011.
Jaunā Vienotības ģenerālsekretāra, bijušā ekonomikas ministra Arta Kampara izdaudzinātais darījums, it kā gatavojoties viņa parādos grimstošās firmas pārdošanai un par tās izpēti no politiķa tā arī neatklāta mistiska investora saņemot 35 tūkstošus latu, tā arī ne ar ko nav beidzies, – to apliecina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) veiktās pārbaudes rezultāti. Kā jau tika prognozēts, nekādi pārkāpumi Kampara rīcībā tajā nav atklāti.
Kad sākās neskaidrības par to, no kurienes ekonomikas ministrs un viņa dzīvesbiedre pērn ņēmuši attiecīgi 35 un 27 tūkstošus latu, kas ļāva savilkt kopā galus Kampara deklarācijā, politiķis pats savā blogā paziņoja: „Pašlaik esmu uzsācis uzņēmuma kapitāldaļu pārdošanas procesu, un, kā tas ir raksturīgi šāda veida darījumiem, kapitāla daļu potenciālais pircējs ir uzsācis due diligence [padziļinātas izpētes] procesu un, apstiprinot savu nolūku nopietnību, ir iemaksājis man drošības naudu.”
Faktiski šī nauda bija tā, kas Kamparam ļāva izskaidrot, no kurienes ņemti līdzekļi viņa vērā ņemamo tēriņu apmaksai. Taču atklāt labvēli, kas viņam šos 35 tūkstošus latu izsniedzis, Kampars kategoriski atteicās: „Līdzko darījums būs noslēdzies, kapitāldaļu pircēja vārds būs publiski pieejama informācija. Kamēr darījums ir procesā, man nav tiesību izpaust šīs personas vārdu – tāds ir līguma par kapitāldaļu pirkšanu nosacījums.”
Savukārt nesen intervijā biznesa portālam Nozare.lv Kampars nāca klajā ar citu versiju: „Netiek pārdots viss uzņēmums. Kapitāldaļu pircēja mērķis ir nopirkt uzņēmuma sastāvdaļu – jaunuzceltu, bet maz izmantotu angāru. (..) Pagaidām nevaru izpaust, kā situācija ir nostabilizējusies, bet drīz sabiedrība redzēs tās atrisinājumu deklarācijā, kas jāiesniedz, beidzot pildīt ministra amatu.”
Tiesa, arī nākot klajā ar jauno versiju, Kampars neatklāja neko par viņam 35 tūkstošus latu ienesušo darījumu: „Varu pateikt, ka darījums ir noslēdzies, bet nevaru atklāt, kā tas ir noslēdzies.” Taču nu šo politiķa rūpīgi sargāto noslēpumu atklāj KNAB priekšnieka vietnieces Jutas Strīķes parakstītais slēdziens par veikto pārbaudi, – kā izrādās, Kampara bieži pieminētais darījums tā arī nav noticis un viņam piederošā SIA Firma Ronis pretēji politiķa solījumiem tā arī nav oficiāli pārdota.
„Birojs, izvērtējot tā rīcībā esošo informāciju par A. Kampara veikto darījumu, ir konstatējis, ka A.Kampara darījuma partneris, realizējot savas Līgumā noteiktās tiesības, ir pabeidzis due diligence procesu un ir atteicies no Līgumā minēto kapitāla daļu iegādes,” teikts Strīķes parakstītajā dokumentā. Esot secināms, ka „darījuma ietvaros saņemtie finanšu līdzekļi Ls 35 000 apmērā nav uzskatāmi par dāvinājumu”.
Līdz ar to KNAB, kā jau iepriekš ir ticis prognozēts, nekādus pārkāpumus Kampara rīcībā nav atklājis, parādot arī citiem politiķiem likumīgu shēmu, kā gadījumā, ja izdevumi acīmredzami pārsniedz ienākumus, oficiāli palielināt deklarējamos ienākumus ar nepieciešamo summu.
Avots: http://pietiek.com
