Daudziem ir saprotams, ka ģimene uz šīs pasaules ir viena no lielākajām vērtībām, kāda mums vien var piederēt. Tomēr nereti mēs aizmirstam, kas par mums bērnībā ir rūpējušies un kuri mums palīdzēja izaugt par tādiem, kādi esam šodien.
Šoreiz šis stāsts liek kārtīgi padomāt par ģimenes vērtībām
Situācijas apraksts:
“Garu mūžu nodzīvojis vīrs vecumdienās pārcēlās uz dzīvi pie sava dēla, vedeklas un mazdēla. Kā jau ierasts, ģimene pusdienoja pie viena galda, taču vecā vīra drebošās rokas un sliktā redze traucēja pārējiem baudīt maltīti – piens lija pār krūzes malu, zirņi bira no karotes… Un tā katru reizi.
Dēls ar sievu izlēma, ka tas nevar turpināties. Viņi virtuves stūrī vecītim novietoja atsevišķu galdu. Pēc tam, kad vecais tēvs vairākas reizes neveiksmīgi sasita šķīvi, dēls ēdienu sāka pasniegt koka bļodā.
Turpmāk sirmais vīrs ēda vientulībā, kamēr pārējie baudīja maltīti, smējās un priecājās. Neviens neievēroja asaras vectēva acīs, izņemot mazo zēnu.
Kādu dienu zēna tēvs pamanīja puiku sēžam uz grīdas kaut ko meistarojot. “Dēls, ko tu dari? Kas tas būs?” – tēvs jautāja. “Es taisu koka bļodas tev un mammai, no kurām jūs ēdīsiet, kad izaugšu liels,” – apņēmīgi noteica puisēns un turpināja darbu.”
Tāpēc labu dari šodien, nevis rītdien. Neaizmirsti to!
