Pateicoties noteiktiem koeficientiem, daudzas amatpersonas, arī Saeimas deputāti un ministri, nākamgad var rēķināties ar algas pielikumu – dažiem līdz pat 260 eiro mēnesī. Likumā ierakstītā algas noteikšanas kārtība ienākumus amatpersonām šādi ļauj palielināt jau vairākus gadus pēc kārtas. Tikmēr citiem, kuru rocība arī atkarīga no valsts budžeta, šādas likuma labvēlības nav.
Īpašu neapmierinātību ar to pauž mediķi, kuriem politiķi savulaik solīja līdzīgu sistēmu, tomēr to neieviesa.
Daļai amatpersonu saskaņā ar vienotās atlīdzības likumu algas ir piesaistītas vidējai algai valstī. Ja tā aug, aug arī amatpersonu ienākumi. Bet vidējā alga aug jau piekto gadu pēc kārtas.
To reizinot ar katram amatam noteikto koeficientu, iegūst amatpersonas algu.
Nākamgad tas nozīmēs 261 eiro pieaugumu premjera un Saeimas spīkera ikmēneša algai, 248 eiro ministru algām, 214 – valsts kontrolierim un tiesībsargam, 193 – parlamentārajiem sekretāriem un 167 papildu eiro mēnesī – deputātiem.
Tikmēr, piemēram, medicīnas darbiniekiem politiķi nākamgad nesola nekādas izmaiņas, ja neskaita 10 eiro pielikumu minimālās algas saņēmējiem.
“Tas, ka kādam darba samaksa tiek paaugstināta, tas, protams, ir jauki, bet pret mediķiem tas nav taisnīgi,” saka Mediķu arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris.
“Saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumiem, darba samaksai veselības aprūpē nu jau 10 gadu arī vajadzēja būt piesaistītai pie vidējās darba samaksai valstī. Nu tad kārtējo reizi mēs nonākam pie vecā labā teiciena – kas atļauts Jupiteram, nav atļauts vērsim,” situāciju komentē Keris.
Savulaik politiķi tiešām solīja arī ārstu un medmāsu algas piesaistīt vidējai algai ar likuma spēku, kas nozīmētu, ka jau tagad mediķiem būtu jāsaņem divreiz vairāk, taču to neizdarīja. Tā vietā, ja algas tiek palielināts, tas notiek ar atsevišķiem lēmumiem.
Piemēram, šogad politiski labvēlīgie lēmumi nākamā gada budžeta kontekstā tikuši policistiem un tiesu darbiniekiem, kuriem plāno no 100 līdz 200 eiro pieaugumu.
