Pirms ilgāka laika internetu “aplidoja” kāds ļoti aizkustinošs stāsts, kur tiek atklāta patiesā mīlestības jēga.
Stāsts šoreiz ir par kādu vīrietis gados, kurš bija ieradies slimnīcā, lai noņemtu šuves no pirksta. Viņš izskatījās, ka kaut kur steidzās un to piefiksēja viena slimnīcas darbiniecēm.
Pieejot pie kunga, sieviete sāka ar viņu runāt un nolēma viņam palīdzēt. Tālāk sekojošā saruna izvērtās pavisam negaidīti, bet toties ar kārtīgi pamācību, kas tad patiesībā ir mīlestība.
Darbinieces stāstītais:
“Tas bija kārtējais rīts slimnīcā, kad pulkstens 8:30, kāds sirms vīrs ap 80 gadiem atnāca izņemt šuves no pirksta. Bija redzams, ka viņš steidzas un satrauktā balsī teica, ka esot svarīga tikšanās 9 uz kuru viņam jāpaspēj.
Par nožēlu man bija viņam jāatsaka, jo visi dakteri bija aizņemti un tikai pēc stundas atbrīvotos. Tomēr, skatoties ar kādu nožēlu un uztraukumu acīs viņš sēdēja un skatījās pulkstenī, mani pārņēma līdzjūtība.
Es nolēmu palīdzēt viņam, kaut vai arī mana maiņa bija beigusies. Apskatot viņa brūci, secināju, ka brūce ir labi sadzijusi un diegus var izņemt.
Darbojoties ap viņa brūci es nonoturējos un pajautāju:” Jums noteikt bija pieteikta vizīte pie ārsta, ja jūs tā steidzaties?” Sirmais kungs atbildēja:” Nē, ne gluži tā. Man jāpaspēj uz slimnīcu pabarot savu slimo sieviņu.” Tad es apjautājos: ”Kas ar viņu?”
Un viņš atbildēja: ” Ka viņai diemžēl konstatēta Alcheimera slimība.” Kamēr mēs runājāmies es paspēju noņemt šuves un apstrādāt brūci. Paskatījos uz pulksteni un pajautāju: ” Sieva neuztrauksies, ja jūs mazliet kavēsieties?”
Man par pārsteigumu sarunu biedrs atbildēja: ”Viņa mani neatpazīst jau pēdējos piecus gadus. Viņa pat nezin, kas es viņai esmu.” Pakratot galvu viņš piebilda.
Pārsteigta es teicu: ”Un jūs tāpat ejat pie viņas katru rītu, pat neskatoties uz to, ka viņa nezin, kas jūs esat?”
Viņš pasmaidīja un kā tēvs uzsita man pa plecu: ” Viņa nezin, kas es esmu. Bet es zinu, kas ir viņa.” Es ar grūtībām noturēju asaras.
Bet tiklīdz viņš aizgāja, pār manu ķermeni “pārskrēja skudriņas” un es aizdomājos: ”Jā, tā ir tieši tā mīlestība par kuru es esmu sapņojis visu dzīvi…”
Pat neskatoties uz viņas slimību, viņa ir pati laimīgākā sieviete pasaulē, jo viņai ir tik rūpīgs un mīlestības pilns vīrs. Patiesa mīlestība – tā nav fiziska ķermeņa kaisle un romantika. Patiesa mīlestība ir spēja pieņemt visu – visu, kas bija, ir un būs. Šajos Ziemassvētkos es jums novēlu patiesi mīlēt un būt īstiem.
Nekādas dāvanas nespēs aizstāt to sirds siltumu un mieru,kuru varat dot saviem tuvajiem…”
