Šajā laikā, kad visi dzīvojam pavisam citādāk nekā pirms dažiem mēnešiem, ir būtiski uzturēt sevi ne tikai labā formā, bet būt spēcīgam un pozitīvi noskaņotam arī morāli. Tā iemesla dēļ šoreiz stāsts ar humora devu, lai uzlabotu jūsu garastāvokli.
Stāsts:
“Laiciņš foršs, lieliska iespēja iedot mocītim ručkā. Domāts darīts. Tā nu laiž pa dzimtenes skaistajiem ceļiem. Skaisti skati, rapsis smaržo, nu kaifs. Bet, protams, ka viss nevar notikt smuki.
Laiski laižot līkumā, ieraugu, ka viens meža zvèrs stāv uz ceļa. Lieku pa bremzēm, putekļi, smiltis pa gaisu un ielido dziļi krūmos.
Mazliet atjēdzos, izspļauju zemi un kādas nezāles, raušos ārā no krūmiem. Aizrāpoju līdz ceļam un pēkšņi dzirdu balsi – Jums viss kārtībā???
Paceļu galvu, un ieraugu tāāādu skaistuli, apspīlēti džinsi, blūzīte laba, kāds tik filmās redzets. Apjucis saku, ka laikam ir ok. Meitene saka – Redzēju, ka nokritāt, tāpēc piestāju. Nāc uz manu mašīnu es apskatīšu tavas brūces.
Es nomurmināju – Sievai šis nepatiktu. Bet saņēmos un iekāpu mašīnā, paņēmusi aptieciņu meitene sāka rosīties ap mani.
Atklājās, ka uz kàjas un muguras ir lielākas brūces ne kā tikai skrāpējumi. Meitene – Es esmu medmāsa, dzīvoju tepat netālu, braucam pie manis un tur es kārtīgi iztīrīšu brūces.
Es atkal nomurmināju – oii kā sievais šitais viss nepatiktu. Bet saņēmos un piekrītu. Aizbraucām pie viņas. Meitene saka – ieej dušā un nomazgā putekļus, lai var normāli Tevi sakopt.
Es pa to laiku sagatavošu visu pārsējiem. Es atkal murminu – ehhh ka no sievas atrautos. Meitene – nu neuztraucies, viņa neuzzinās.
Nu, ok. Iegāju dušā, meitene apstrādāja brūces, paēdām vakariņas, izdzērām pāris aliņus, papļāpājām. Sāku domāt, ka jātinàs prom.
Čiksa saka – Paliec pa nakti pie manis. Es – Nuuu nē, sieva tiešām būs ļoti dusmīga. Meitene – Ko Tu cepies par to sievu, kur viņa ir? Es – IESPĒJAMS KA VEL TURPAT KRŪMOS AR VISU MOCI!!!!😂”
