Kad cilvēku skārušas kādas veselības likstas, viņš cer, ka ārsti viņam palīdzēs. Bet, kā mēdz teikt, cerība muļķa mierinājums. Nenoliedzami, Latvijā ir daudz profesionālu, labu ārstu, bet soctīklos parasti nonāk tie gadījumi, kad par ārstu atteiksmi var tikai pabrīnīties, radot negatīviska vilni visai mediķu saimei kopumā.
Savu bēdu stāstu facebook izklāstījusi Endija E. Viņas vecmammai 23. augustā palicis slikti – spiediens bija 220, sākās reiboņi, bezspēks, kāju tirpoņa. Tika izsaukta ātrā palīdzība.
“Atbrauca ātrā palīdzība, attieksme bija briesmīga. Viņa nevarēja normāli paiet, jo bija slikti, vecāmamma jautāja, vai nevar viņai palīdzēt uz mašīnu aiziet, uz ko ārste uzkliedza “kas jūs pastaigāt nevarat? Varbūt vispār jums vēl krēslu pienest?!”,” raksta Endija.
Kundze nogādāta slimnīcā Rīgā. “Uzņemšanā klāt pienāca ārste, prasīja “ar kādām sūdzībām esat atvesta?” Izstāstot sūdzības, uzreiz teica, ka vedīs uz nodaļu, kaut gan parasti no sākuma cilvēku izmeklē un tad spriež, ko un kā tālāk darīt. Bet vecāmamma izteicās, ka negribētu uz nodaļu, jo saņem mazu invaliditātes pensiju, uz ko skanēja atbilde: “Paskatieties uz sevīm, apkārusies zeltā un iPhone rokā, jūsu vieta vispār psihenē”. Tālāk sekoja vēl dažādas frāzes, ņirgāšanās.TAS IR NORMĀLI?!?!? Kā ārsts vispār var ko tādu pateikt?!? Kā var tā runāt ar gados vecāku cilvēku? Pēc tādiem vārdiem vecāmamma atteicās no ārstēšanas. Gaidot mani, lai es aizvestu viņu uz privāto klīniku, vecāmammai slimnīcā atkal palika slikti. Reģistratūrā vecāmamma pajautāja, vai var iedot kaut vai validolu, uz ko personāls pasmējās un teica “Ja jau izgājāt ārā, tad ejat tālāk uz aptieku”. Aizvedot vecmmmu uz privāto klīniku, spiediens bija jau 222, paldies Dievam, klīnikā ārsti bija saprotoši un sniedza uzreiz nepieciešamo palīdzību,” stāsta Endija.
