Sākumskolas skolotāja nolēma atļaut bērniem uzspēlēt spēli. Nākamjā dienā katram bērnam uz skolu bina jāpaņem plastmasas maisiņš, kurā ievietoti kartupeļi.
Katram kartupelim bija jādod tā cilvēka vārds, kurš viņam ļoti nepatīk,
Tādā veidā kartupeļu daudzums bērnu maisā būs atkarīgs no tā, cik cilvēku viņam nepatīk.
Nākamjā dienā katrs bērns atnesa kartupeļus ar cilvēka vārdu, kas viņam nepatīk. Dažiem bija divi kartupeļu, dažiem trīs un dažiem pat pieci. Tad skolotāja teica bērniem, ka viņiem visu nākamo nedēļu jānēsā līdz šis maisiņš, lai kur viņi arī ietu (pat uz tualeti).
Pagāja vairākas dienas un bērni sāka sūdzēties par nelabo smaku, kas nāca no sapuvušajiem kartupeļiem, bez tam bērniem ar pieciem kartupeļiem bija jānēsā liels smagums. Pēc vienas nedēļas bērni bija atviegloti, jo spēle bija beigusies.
Skolotāja jautāja: “Kā jūs jutāties ,ka jums vienu nedēļu līdz ar jums bija jānēsā kartupeļu maiss?” Bērni sāka izrādīt savu neapmierinātību un sūdzēties par to, ka viņiem visur bija jāstaigā ar smago un smirdīgo kartupeļu maisu.
Tad skolotāja bērniem atklāja šīs spēles nozīmi. Skolotāja teica:”Šī ir tāda pati situācija, ka ikdienu tu sevī nēsā nepatiku pret kādu cilvēku savā sirdī. Nepatikas sajūta arvien vairāk pārņems tavu sirdi un būs tev līdzās, lai arī kur tu ietu. Ja tu dienu nedēļu nevari paciest puvušu kartupeļu smaku, vai vari iedomāties , kāda ir nepatikas smaka tavā sirdī visu dzīvi???”
Stāsta morāle: Izmet ārā jebkuru nepatiku pret cilvēkiem no savas sirds, lai tev tas visu mūžu nav jānēsā sev līdz. Piedod citiem, tā ir labāka attieksme.
Īsta mīlestība ir nevis mīlēt ideālu personu,bet tādu kāda viņa ir!
