Labrīt, draugi, sekotāji, paziņas un vienkārši vienkāršie ļautiņi!
Sagribējās uzrakstīt…, sirdī viss vārās…, asaro , varbūt paliks vieglāk…
Latvijas vienkāršie iedzīvotāji strauji grimst ar vien lielākā nabadzībā.. arī es, saņemot kaut kādu algu, spēju apmaksāt dzīvokļa īri, komunālos maksājumus, vilciena manešbiļeti, nopirkt pārtiku mēnesim un..un nekas vairs nepaliek maciņā…un tā menesis pēc mēneša…. Man vēl ir paveicies…
Vai tas ir normāli un cik tas var tā vilcinātie, ilgt? Zinu, ka man vēl ir ciešams stavoklis, ir rokas, kājas, pietiekoši gudra galva, darbs, mīļi, izpalīdzīgi līdzcilvēki blakām.. Citiem pa dzīvi iet daudz un daudz reižu smagāk, neciešamāk… Patreiz pat negribās domāt par karmām, dzīves pieredzēm šai rekarnācijā un t.t.
Mēs ievēlējām deputātus (vai viņi paši sevi ievēlēja…?), ievelējām Saeimu…un t.t. Kapēc arī mēs (Latvijas vienkāršie iedzīvotāji) kopībā nevarētu noteikt viņu algas, apgriezt visas kopensācijas, piemaksas…un pielikt punktu nemitīgai bezkaunībai un noziedzībai no viņu puses, sev palieloinot algas, privilēģijas un t.t.
Lai vismaz reizi savā dzīvē un politiķu dzīvē noņem klapītes no acīm un paskatās kur noveduši tautu, piebāžot savas netīrās kabatas ar tautas sūri pelnītajiem labumiem…, āvarbūt tad, kad algas būtu līdz 1000 eiro, ne centa vairāk, sāktu kāds domāt par tautu un mantkarīgie pašlabuma meklētāji paši pamestu sev izveidotās siltās vietiņas…
Tās ir tikai bezspēcībā un niknumā (tas nav labakais padomdevējs!) domas, kas nemitīgi riņķo pa galvu…
Patreiz atkal esmu spiests domāt par došanos peļņā uz ārzemēm…, lai gan – atzīšos – biju nolēmis vairs nedoties peļņas meklējumos ārpus Latvijas robežas.. Ļoti mīlu Latviju, tās unikāli skaisto dabu, un visu, kas sasitās ar dzīvo, neuzpirkto, nesamāksloto….
Kā ieslēdzu no rīta datoru, izlasu kartejās ziņas par putniem uz Vid ēkas vai deputātu/ministru algu pielikumiem un t.t., gribas,….patiešām gribas ņemt automātu…..un tas nebija domats kafijas automāts, man tada nav..
Zinu, ka šis mans rakstiņš neko neizmainīs,…varbūt man palika vieglāk, varbūt kādam kaut kas sirdī atvērsies/aizvērsies…, bet tālak tā ir noziedzīgi dzīvot…, noziedzīgi pašiem pret sevi… Cilvēki runā par brīvību…. – kāda šeit brīvība…??? Slēptā vergošana politiķiem un valdībai…, labi apslēpta, noslīpēta…tikai vienkāršo cilvēku sāpes, rūgtums tāpat kā īlens durās cauri maisam….
Vai tuvākā vai mazliet tālākā laika griezumā šis vadzis trūks…., un tad….Lai Dievs stāv klāt…..!
Šoreiz nesmaidīgais Juris
p.s. iz dvēseles dziļumiem…
