Lielu cilvēku uzmanību izpelnījies Artūra Strautiņa skarbais viedoklis par Latvijā notiekošo.
Ar viņa viedokli dalījušies simtiem cilvēku, un vairums piekrīt viņa paustajam.
Sociālajā tīklā Facebook Strautiņš raksta:
“Patiesība ir tā, ka šī zemīte, kuru sauc par Latviju un kuru es saucu par Dzimteni, iet iznīcības virzienā jau daudzus gadus. Tā novesta līdz agonijai tieši valsts darbošanās rezultātā. Un mani tas neatstāj vienaldzīgu. Jo es mīlu Latviju.
Vēl nekad tuvākajā zināmajā vēsturē Latvijai nav bijuši tik slikti saimnieki. Vai tie bijuši zviedri vai vācieši, vai krievi – neviens režīms nav tā izretinājis latviešu tautas rindas, neviena vara nav tā izsaimniekojusi Latvijas lielāko dabas bagātību, ko mēdza saukt par zaļo zeltu – mežus, neviena no iepriekšējām varām nav tik parazītiski ekspluatējusi iepriekšējo režīmu un cilvēku radītās vai nosargātās materiālās un nemateriālās vērtības.
Nekad vēl cilvēki nav tik masveidīgi bēguši no šejienes. Viņi bēg no Latvijas valsts. Šķiet, neviena iepriekšējā vara nav tik ļoti noplicinājusi Latviju un nav bijusi tik atklātā kara stāvoklī ar tautu. Pat padomju vara – ne.
Latvijas valdība ir mazinājusi dievbijības un saucamo “tradicionālo” reliģiju ietekmi un agresīvi ieviesusi visnecilvēcīgāko reliģiju no visām – to, ko mēdz saukt dažādos vārdos, proti: kapitālisms, tirgus ekonomika, Rietumu sistēma, demokrātija utt. Nosaukumi dažādi, bet būtība viena – tā ir reliģija. Turklāt – akla reliģija. Naudas reliģija. Un šeit es nesaku, ka nauda kā preču un pakalpojumu ekvivalents nebūtu vajadzīga. Es tiešām runāju par reliģiju. Kad cilvēks tic tam, kas nav fakts.
Jo tikai akls un stulbs cilvēks var ticēt tādām aplamībām, kā “tirgus visu noliks savā vietā”, “tirgus visu sakārtos”, “vajag attīstīties un paaugstināt konkurētspēju” utt.
Patiesība ir krietni nepievilcīgāka – nekas netiek “sakārtots”, un nekas nenostājas “savā vietā”. Vienkārši – lielākais aprij mazāko. Vai Latvijas gadījumā – tas, kas pie varas, nospiež to, kurš pie varas nav. Un viss. Sakārtots.”
