Elita Veidemane nra.lv pauž visai skarbu viedokli par Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītājas Aijas Barčas (ZZS) trešdien intervijā Latvijas Radio teikto:
«Ja uzņēmējs nespēj samaksāt nodokli par savu darbinieku, tad es nesaprotu, kas tas vispār ir par uzņēmēju,» trešdien intervijā Latvijas Radio sacīja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Aija Barča (ZZS).
Tādu kastasvispārirparuzņēmēju, izrādās, ir ļoti daudz. Un ne tāpēc, ka šie uzņēmēji ļaunprātīgi nevēlētos maksāt nodokļus, tādējādi kaitējot valstij un sociālajai sistēmai, bet gan tāpēc, ka nesaskata iespēju izdzīvot, ja godīgi tiek samaksāti visi nodokļi. Par to runā daudzi uzņēmēji, taču parlamenta gudrinieki to nedzird. Varbūt tas kurlums nav ļaunprātīgs, iespējams, ausīs sasēdušies augstprātības un vienaldzības sēra korķi.
Tas, ka nodokļu sistēma ir neprognozējama, zināms jau sen. Nodokļu stihisko paaugstināšanu likumdevēji ietērpj dažādos eifēmismos, piemēram, stāstot, ka MAINĪSIES nodoklis tāds un tāds. Bet jālasa: paaugstināsies. Likumdošanas cinisms, ar kuru apbruņojušies deputāti, augtin aug, un vientiesīgi ir mudināt viņus iejusties uzņēmēju ādā, kā to, piemēram, aicina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītājs Jānis Endziņš, teikdams, ka Saeimas deputātiem būtu ļoti lietderīgi pašiem kādu gadiņu pastrādāt par uzņēmējiem. Varbūt deputātiem pāris mēnešus uzņemties priekšniekošanu kādā nelielā Vecrīgas kafejnīcā, kur par telpu īri mēnesī jāmaksā ap 1000 eiro (plus PVN), tad vēl arī elektroenerģija, gāze, ziemā arī apkure, jāmaksā labas algas (ar nodokļiem!) pavāriem, bārmeņiem, viesmīļiem utt., ievērojot to, ka viss notiek divās maiņās, nakts stundās un brīvdienās. Paskatīsimies, kādos mīnusos iekulsies mūsu gudrie un par tautas labklājību bez mitas domājošie deputāti!
Protams, nodokļi ir jāmaksā. Tikai – kur tie aiziet? Tie, kas kaut ko ražo, rada pievienoto vērtību. Tie, kuri deldē bikses valsts struktūrās, vairumā gadījumu neražo neko, izņemot likumdošanas brāķi, kuru ar saviem nodokļiem savukārt apmaksā tie, kas rada pievienoto vērtību. Skumji skatīties, ka milzīgas nodokļu summas aizplūst krēslu deldēšanas pirmrindnieku algošanai. Tiem ļaudīm, kas joprojām palikuši Latvijā, ir vēl rūgtāk pēc tam klausīties ciniskās deputātu vāvās par «nezin kādiem» uzņēmējiem, kas nevar samaksāt nodokļus… Arvien lielāka ir pārliecība, ka mūsu valdīklas dzīvo uz citas planētas, un no turienes nav redzams, kas notiek te, uz Zemes.
Vēl lielāka augstprātība plūst no Aijas Barčas, komentējot tiesībsarga Jura Jansona vēstuli, kurā viņš izsaka pārdomas par nabadzības riskiem valstī. Vēstulē, raugi, neesot nekā jauna un Saeimas komisijai līdz šim nezināma. Bet ja tur nav nekā jauna, tas nozīmē, ka ne tikai Saeimas attiecīgā komisija, bet – nebaidīsimies no šā vārda! – pati Saeima jau izsenis varēja sākt domāt par to, kā mazināt nabadzības riskus. 2013. gadā nabadzības riska slieksnis – pēc Barčas kundzes teiktā – bija 260 eiro, 2014. gadā šis slieksnis bija 291 eiro. 2015. gada nabadzības riska sliekšņa eiro kaudzīte vēl neesot zināma. Bet gan jau tā būs mazliet lielāka par 300 eiro. Tas nozīmē, ka lielākā šodienas pensionāru daļa dzīvo zem nabadzības sliekšņa, kaut gan Barčas kundze apgalvo: ja cilvēks visu mūžu ir strādājis un viņam ir vairāk nekā 40 gadu darba stāžs, tad viņš saņem pensiju vidēji 370 eiro apmērā, bet ar piemaksām – 400 eiro apmērā. Mani vecāki ir strādājuši vairāk nekā 40 gadu, maksājuši nodokļus, bet šodien pensija nesasniedz pat 300 eiro. «Bomžu pabalsts,» rūgti secina mana māte – skolotāja, viņai piebalso citi kolēģi, arī skolotāji. Un smieklīga ir tā dēvētā pensiju inde ks ācija, ja pie esošā trūcīgās personas pabalsta pieliek klāt 3,95 eiro… «Tagad es kā aktīva pensionāre varēšu apceļot Eiropu,» ironizē skolotāja.
Eiropu brīvbrīžos varēs apceļot tie, kuri tēlo, ka bez mitas domā par tautas likteņiem, ar svarīgām sejām sēdēdami Saeimas komisijās. Tie, kuri sevi dēvē par politiķiem. Tie, kuri uzskata, ka iedzīvotāju žņaugšana ar nodokļu nepārtrauktu paaugstināšanu sekmēs nodokļu masas pieaugumu. Tie, kuri ir pārliecināti, ka nav vajadzības nodrošināt uzņēmējiem labvēlīgākus apstākļus gan iekšējā, gan ārējā tirgū. Tie, kuri domā, ka pilnīgi likumiski ir paaugstināt algas deputātiem, ministriem un Prezidenta kancelejas darbiniekiem, kamēr pārējie var sūkāt ledu. Arī tie, kuri ir godīgi maksājuši nodokļus. Atšķirība taču ir tikai dzīvesvietā – uz Zemes vai uz citas planētas.
Avots
