Kāda sieviete sociālajā vietā “Facebook” dalās ar skaudru un skumju stāstu:
“Stāsts par mums. Šodien ārā ir lietus un pilnīgi nemīlīgs laiks, bet arī saulainā dienā mani šodien piedzīvotais sagrautu. Cēsīs ir jauka kafejnīca, T/C globuss, kur var nobaudīt, manuprāt, labāko kafiju Cēsīs. Es ieeju pēc kafijas un man jāgaida rindā. Tā kā esmu saaukstējusies un galīgi gražīga, lūdzu, lai man pagatavo kafiju, bet es tikmēr ieiešu blakus esošajā “Rimi” pēc citrona. Ieeju Rimi, paņemuu savu citronu, eju stāvēt kārtējā rindā. Man ir organiska nepanesamība pret rindā stāvēšanu, bet stāvot rindās var daudz ko novērot….un man patīk vērot cilvēkus. Es pamanu sirmu kungu, kas rokās tur baltmaizes kukulīti. Viņš nesamaksājis dodas ārā no veikala. Izskatījās pavisam apjucis, itka nesaprazdams, kur ir rindas beigas. Sirmo kungu aptur apsargs, skaļā balsī saucot: “Uz kurieni?” , un aizvsda pie kases. Es samaksāju un devos uz kafejnīcu pēc savas kafijas.
Nākot ārā no kafejnīcas pamanu burzmu veikalā, no kura nupat izgāju. Apsargs ir aizturējis sirmo kungu. Es eju klāt un vaicāju, vai vīrietim pietrūkst naudas. Apsargs saka, ka pietrūkst maizes kukulītim. Es saku, ka es samaksāšu. Aspargs mani nesaprot. Es saku vēl divas reizes, ka samaksāšu. Beidzot apsargas apjēdz, ko saku. Es sameklēju visu sīknaudu no maka un noberu pie kasieres. Steidzos ātri prom, jo visi cilvēki rindā uz mani skatās tā, itkā kaut ko nepareizu būtu izdarījusi. Kādu brīdi pēc šī notikuma man iešaujas galvā doma, kāpēc neviens no rindā stāvošajiem nepalīdzēja ar dažiem centiem? Man gribas raudāt un kliegt! Kur ir cilvēcība??? Šo visu es nerakstu ar domu, ka esmu labs cilvēks un lai kādu pamācītu. Neesmu cilvēks, kas daudz raksta postus utt. , bet šo visu es rakstu ar lūgumu. Sameklējiet cilvēcību sevī, nepaejiet garām bezpalīdzīgam cilvēkam.”
Avots: manaoga.lv
