Ziemassvētki ir brīnumu laiks ne vien tāpēc, ka tie ir skaisti un ģimeniski svētki. Bet arī tāpēc, ka šajā laika posmā cilvēki patiesi paliek cilvēcīgāki un saprotošāki. Tieši šis stāsts patiešām to arī pierāda.
Kāda sieviete vārdā Ieva pastāstīja par savu situāciju, ka mājās vēlējās cept piparkūkas, bet nebija formiņas. Tā iemesla dēļ pieņēma lēmumu, ka jāaizbrauc līdz lielveikalam.
Iebraucot stāvlaukumā, pavisam nejauši sanāca aizķert citu “Audi” automāšīnu.
Būdama godīga, viņa piegāja pie info centra un paziņoja, ka “Audi” īpašniekam ir jāpienāk pie savas automašīnas. Un tālāk notika pats patīkamākais.
Kā pati Ieva raksta:
“Šovakar ar bērniem gribējām uzcept piparkūkas, bet nav formiņu. Ok aizbraukšu uz maximu un nopirkšu. BET, stāvlaukumā, iegriežoties ar “švunku”… sadzirdēju to nepatīkamo skaņu… nu to, kad pustukšā stāvlaukumā trūkst 2cm.
Devos pie info kases, pasaucu sudrabotā Audi šoferi. Dodamies pie viņa mašīnas. Noslaukām skrāpējuma vietu ar rokām, švīku paliek mazāk, arī mans izmisums paliek mazāks. Un tad seko kas negaidīts…uz manu jautājumu par tālāko rīcību…
VIŅŠ PASMAIDA UN SAKA NEKAS… IR TAČU ZIEMASSVĒTKU LAIKS. FORŠI, KA MAN PATEICĀT NEVIS AIZBRAUCĀT.
Formiņu veikalā nebija. Eju laukā un redzu arī viņš dodas prom.
Pa gabalu saku:”Paldies par Ziemassvētku sajūtu.” Tad pieskrēju un pat apķēru. Vēlreiz novēlējām viens otram novēlējām jaukus svētkus. Es iekāpu mašīnā un sāku raudāt, sēdēju un raudāju un raudāju…
Jo Ziemassvētku sajūta var rasties maximas stāvlaukumā, līstot asarām un lietum. Stulbais grinčs šovakar visos veikalos bija izpircis piparkūku formiņas. Nekas, ēdam mandarīnus.
Piparkūkas cepsim rīt… Labprāt uzcienātu arī Ziemassvētku vecīti, kuram nav bārdas, briežu un dāvanu maisa. Viņš vnk brauc ar saskrāpētu Audi un dāvā prieku.”
Kaut vairāk būtu tādu, kas spēj iepriecināt svētkos citus cilvēkus!
