Nepaspēju aiziet uz policiju, kad viņa atgriezās. Iemeta man sejā karti un teica, ka nauda beigusies. Tad viņa man saka, ka esmu viņai apnicis, ka viņai kādu laiku ir mīļākais un viņa ies pie sava mīļākā. Dēlu viņai nevajag, lai pats rūpējos. Viņai tagad būšot jauna dzīve. Es salūzu. Pirmo reizi mūžā raudāju dēļ sievietes.
Viņa aizgāja un atstāja man parādus, dēlu, salauztu sirdi un es esmu pilnībā pārstājis ticēt sievietēm. Man viņas visas liekas vienādas – palaistuves. Nevajag tagad mani par to nosodīt, jo daudzām sievietēm arī visi vīrieši liekas vieni lieli muļķi, kretīni, lohi utt. Pats interesantākais šajā visā ir tas, ka es taču viņai nopirku mašīnu, pārrakstījām uz viņu, bet kredīts taču ir palicis uz manis. Tagad es kā tāds muļķītis apmaksāšu viņai mašīnu, kurā viņa vizinās ar savu mīļāko. Vēlos zināt ko par to domā sabiedrība? Ko lai dara ar mašīnu? Nemaksāt nevaru, jo man nav vajadzīga slikta kredītvēsture. Nav paņemts autolīzings, lai varētu panākt, ka mašīnu atņem. Esmu paņēmis vienkārši naudu un nopircis auto. Ir kādi ieteikumi? Vēl es gribētu kādus reālus vīriešu padomus – kā aizmirst to palaistuvi, ja mums ir kopīgs bērns, kuru viņa negrib satikt? Es tiešām viņu mīlu un aizmirst nespēju. Gribu reālus padomus, kuri man palīdzētu.