Padomju lailps netrūka daudz dažādu ierīču, ar kurām mūsu paaudze pat nenojauš. Piemēram, diez vai mūsdienu bērni iedomāsies, kā pareizi lietot tā laika sifonu vai vafeļu pannu. Šo materiālu esam veltījuši vēl kādam interesantam „gadžetam”.
Tas nav ne vāciņš, ne pelnu trauks, kā varētu domāt.
Šis rīks ir ieguvis nosaukumu „piena sargs”. Nav grūti iedomāties, ka tas kalpoja, lai piens vārot nepārskrietu pāri.
Šī izgudrojuma autors ir padomju inženieris Ivankovicers, kurš to izgudroja 1923. gadā, bet 1929. gadā ieguva patentu uz 15 gadiem. Tāpēc no tā laika „piena sargu” varēja redzēt katrā padomju virtuvē.
Tos izgatavoja Kolomenskas lokomotīvju un zemūdeņu agregātu rūpnīcā.
Tāda rīka cena bija 25 kapeikas, tas ir nedaudz vairāk kā maizes klaips vai vidēja lieluma kūciņa.
Vispār, es domāju, ka arī šodien kāds tādu vēl lieto.
Kā gan darbojās šāda ierīcīte? Pirms liet pienu katliņā, tajā iekšā liek „sargu”. Kad šķidrums sāk vārīties, veidojas burbuļi, kuri ceļ augšā šo sargu. Tas vienkārši sāk sisties pa katla apakšu, un tas noteikti piesaista saimnieces uzmanību.
Tāpat arī „piena sargs” palīdzēja izvairīties no papildu putu veidošanos, un līdz ar to nevajadzēja lieku reizi mazgāt plīti.
Ļoti vienkāršs, bet noderīgs rīks. Kā saka, kabatu nespiež. Bet pats galvenais – „piena sargs” lieku reizi pierāda, ka viss ģeniālais ir vienkāršs!
