Sakarā ar to Steinbergs raksta par “vienaudžu efektu”, kas liek pusaudžiem, kuri atrodas sava vecuma cilvēku vidū, pieņemt riskantākus lēmumus, nekā tad, ja viņi būtu vieni paši. Zinātnieks uzsver, ka šī īpatnība nav saistīta ar kolektīva spiedienu, bet saistīta ar dofamīna (labsajūtas hormona) izstrādi, kas liek bērnam veikt nepārdomātas darbības ar mērķi gūt arvien vairāk un vairāk apmierinājuma.
Steinbergs raksta: “Piemēram, lietojot šajā vecumā vieglās narkotikas, paaugstinās smadzeņu vēlme iegūt dofamīnu, bet tas stimulē pusaudzi vēl vairāk meklēt asas izjūtas. Un tas nozīmē vēl vairāk narkotiku, cita veida narkotikas, vai darbības, kas veicina apmierinājuma sajūtas rašanos. No šejienes arī rodas vajadzība neapdomīgi riskēt.”
Lai samazinātu riskantas uzvedības līmeni, jāattīsta pusaudža paškontrole un pašregulācija.
Šīs īpašības palīdzēs gūt cilvēkam panākumus dzīvē. Jo, lai kaut ko sasniegtu, jādara daudz kas, ko darīt nemaz negribās, lai tas atmaksātos kaut kad vēlāk.
Pašregulācijas spēju attīstībai palīdzēt var gan skola gan vecāki. Un lūk, kas tam būtu nepieciešams.
No vecāku puses:
Sakiet bērnam, ka mīlat viņu.
Mīlestības nekad nevar būt par daudz. Steinbergs raksta, ka vecāki, kuri uzskata, ka vēsums attiecībās norūda raksturu, rūgti maldās.
“Kad bērni izjūt patiesu mīlestību, gandrīz vienmēr viņi izvirza mazāk prasību vecākiem.”
Nekautrēties no fiziskiem mīlestības apliecinājumiem.
Apskaut, uzsist uz pleca un citi fiziski kontakti nostiprina savstarpēju emocionālu piesaisti.
Ŗeaģēt uz bērna emocionālajām vajadzībām.
Šajā vecumā vecāku uzdevums ir palīdzēt pusaudzim attīstīt pārliecību, ka viņš pats ir spējīgs uz neatkarīgu rīcību. To var panākt, saprātīgi piedāvājot pašam bērnam pieņemt nozīmīgus lēmumus.
Veidot mājās drošības sajūtu
Mājai ir jābūt kā cietoksnim, kur patverties no problēmām. Bērnam ir nepieciešama šī drošības saliņa, kur viņš var justies pasargāts.
Ņemt dalību bērna dzīvē
Tas bērnā veidos psiholoģiskās noturības rezerves. Un šī noturība būs nepieciešama visas dzīves garumā. Bez tam, tas ir principiāli nepieciešams pusaudža pašregulācijas veidošanai.
Izrādīt stingrību
Ir nepieciešams novilkt stingru robežu, lai noteiktu atļauto un neatļauto, jo: “Cilvēks apgūst pašregulācijas prasmes pateicoties tam, ka iesākumā citi regulē viņa uzvedību.”
Stingrība sastāv no pieaugušā noteikti formulētu vēlmju saraksta, paskaidrojot bērnam noteikumus un lēmumus, kas sekos. Tāpat Steinbergs iesaka būt taisnīgiem, un rīkoties atbilstoši loģikai un bērna vecumam, izvairoties no skarbiem sodiem.
No izglītības sistēmas un skolas puses:
Iekļaut programmā uzdevumus operatīvās atmiņas attīstībai
Pēdējie pētījumi apliecina, ka uzdevumi, kas uzlabo operatīvo atmiņu, ietekmē bērna izpildfunkcijas, tajā skaitā arī pašregulāciju.
