Katru gadu 25. martā kāda horvātu ciemata ļaužu sirdis pamirst, raugoties uz viena nama jumtu. Tur atrodas stārķu ligzda. Un tur uzticīgā Malena vienmēr sagaida savu Klepetānu.
Stārķu pāris šajā ligzdā apmetās pirms 15 gadiem. Katru gadu augustā Klepetāns lido uz dienvidiem, atstājot savu ligzdu un Melēnu.
„Sieva” nevar migrēt kopā ar viņu ievainojuma dēļ, kuru viņa guva pirms 22 gadiem no kāda itāļu mednieka. Melēna, piesaistīta ligzdai, ir spiesta gaidīt savu vīru visu rudeni un ziemu.
25. martā Klepetāns vienmēr atgriežas mājās, kur viņu sagaida ne tikai Melēna, bet arī visi ciema ļaudis. Šogad Klepetāns atlidoja nedēļu vēlāk. Melēna piedeva: galu galā, viņam nācās lidot 12000 kilometrus pāri Āfrikai, lai atgrieztos pie viņas.
Ivens Vokičs, vīrs, kurš piebaro stārķus, katru gadu sagatavo pārim spaini zivju, lai Klepetāns varētu panašķoties pēc garā ceļa.
Stārķu mīlas stāsts ir apceļojis visu pasauli. Par viņiem ir pat uzņemta īsmetrāžas filma.
Stārķi parasti nepaliek ilgi ar vienu partneri. Tieši tāpēc arī stāsts par Melēnu un Klepatānu cilvēkiem šķiet tik īpašs. „Laulātajam” pārim, starp citu, ir jau vairāk nekā 40 bērni!
