Kad esi tikko pārcēlies uz nesen iegādātu mājokli, priekam nav robežu un, lai kāds arī nebūtu šis mājoklis, sākumā tas šķiet kā paradīzes stūrītis. Taču ar laiku tu sāc pamanīt daudzus sīkumus, kuru dēļ prieks pamazām sāk gaist, bet pirkums vairs nešķiet nemaz tik veiksmīgs. Un, ja pirmajā brīdī pēc mājokļa iegādes man likās svarīgi veikt pārmaiņas interjerā, tad ar laiku saprotu, ka vajag sākt ar kaut ko praktiskāku, piemēram, atrisināt jautājumu par to, kā labāk nosiltināt māju no ārpuses un iekšpuses, lai ziemā nenāktos gulēt zem daudzu biezu segu kārtas.
Starp citu, šo jautājumu šodien palīdzēsim atrisināt visiem tiem, kam tas interesē šobrīd.
Kā nosiltināt māju no iekšpuses un ārpuses.
Un tā, ja tikai ar silto linoleju vien nepietiek, lai mājās būtu mājīgi, ir vērts pievērsties radikālākām siltināšanas metodēm.
Pēc statistikas visvairāk siltuma pazūd caur slikti siltinātām sienām. Tālāk pēc saraksta seko, protams, logi un durvis. Tā kā cenas par komunālajiem pakalpojumiem pastāvīgi palielinās, glābties no aukstuma ar elektriskajiem sildītājiem nav pats racionālākais risinājums. Kā izdevīgāk izmantot līdzekļus kapitālai mājokļa siltināšanai, lai tajā varētu justies ērti ziemas vakaros, neraizējoties par to, ka mēneša beigās nāksies iztērēt pasakainu summu par patērēto gāzi un elektroenerģiju.
Pirmais, kas jādara mājas siltināšanā – jāieliek hermētiskas metāla durvis ar minerālvates blīvējumu. Patīkams bonuss siltināšanā būs trokšņa izolācija, kas ļaus atpūsties no pastāvīgas izlutināto kaimiņu bērnu histērijām.
Nebūs par sliktu padomāt arī par logu nomaiņu uz kvalitatīvākiem un hermētiskākiem. Daudzi gadiem ilgi izdomā dažādas viltības, lai ekonomētu un siltinātu padomju laiku koka logus. Taču galu galā visi šie mēģinājumi izgāžas. Bet var taču ietaupīt tik daudz enerģijas un veselības, nedaudz iekrāt un vienkārši ielikt trīskameru pakešu logus. Varbūt tie ir dārgāki, bet ilgtermiņā tas noteikti atmaksāsies gan siltuma, gan naudas ziņā!
Pēc tam ir jāpadomā par fasādes siltināšanu. Daudzi brīnīsies, bet parastais putuplasts ar blīvumu 25kg/m3 un 5 cm biezumu ir viens no vislabākajiem materiāliem šīs idejas realizēšanai. Kāpēc? Tāpēc, ka diemžēl ir vispieejamākais un praktiskākais materiāls siltuma izolācijai.
Kad galvenie darbi ir pabeigti, var padomāt arī par speciālu mājokļa siltināšanas tehniku.
Piemēram, ja māja vai dzīvokli ir aprīkots ar individuālo apkuri (gāzes apkure), tad, ja tas tiek noregulēts uz vienu fiksētu temperatūru, katls arī turēs to vienu noteikto temperatūru dienu un nakti – neskatoties uz to, vai jūs esat mājās vai neesat.
Tomēr gudrāk ir domāt vēl soli uz priekšu – aprīkot visu sistēmu ar papildierīcēm, kas ļauj kontrolēt mājas siltumu attālināti, izmanojot lietotni. Citiem vārdiem sakot, kad jūs esat darbā, jūs ar viedtālruņa palīdzību varat uzlikt iestatījumus, ka no plkst. 09:00 (kad jau esat darbā) līdz 18:00 (kad jau atgriežaties no darba) katls apsildīs māju ar nedaudz zemāku temperatūru, kas rezultējas ar zemāku enerģijas patēriņu un mazākiem izdevumiem. Savukārt pēc sešiem vakarā katls sāk māju apsildīt ar jums komfortablo temperatūru. Jo kāda gan jēga uzturēt māju ar augstu temperatūru, ja pa dienu tajā neviens nav?
