Pēc pusdienām trīsgadīgā meitenīte rotaļājās mājas pagalmā. Pēkšņi viņa izdomāja doties prom no pagalma un devās nezināmā virzienā. Viņai sekoja vecais suns, ģimenes sargs un mīlulis. Meitenīte pazuda. Kad vecāki attapās, bija jau par vēlu. Meklēšanā tika iesaistīta policija un brīvprātīgie, bet viss velti. Meklēšanā turpinājās visu nakti, un astoņos no rīta kāds brīvprātīgais atrada meitenīti apmēram divus kilometrus no viņas mājām.
Sākumā glābēji uzdūrās Maksim, kurš skrēja un veda sev līdzi cilvēkus.
Pēc dažām minūtēm glābēji atrada meitenīti. Ar viņu viss bija kārtībā, tikai daži nenozīmīgi skrāpējumi uz kājām.
Visticamāk, Maksis visas šīs stundas bijis blakus meitenītei un sargājis viņu. Par tik labu darbu viņam tika piešķirts “Policijas Goda suņa” nosaukums.
“Teritorija apkārt mājai ir pauguraina un neviesmīlīga. Te grūti pārvietoties ar kājām. Brīnums, ka meitenīte spēja aiziet tik tālu. Meklēt bija ļoti grūti, ceļā bija daudz sausu krūmāju un citu augu, tāpat dziļas nogāzes”, – stāstīja glābšanas vienības brigadieris Jans Fipss.
Meklēšanā piedalījās arī meitenītes vecmāmiņa. Viņa gāja un visu laiku sauca meitenītes vārdu, līdz izdzirdēja, ka tā viņai atsaucas. Cilvēki skrēja uz to vietu, no kuras skanēja meitenes balss un tiem pretī skrēja Maksis. Viņš tad arī aizveda glābējus pie meitenītes.
“Aurora bija nobijusies un nomākta, un kad ieraudzīja sev apkārt cilvēkus, sāka raudāt.” – stāstīja vecmāmiņa, – “Ar viņu varēja notikt simts nelaimes, bet mēs viņu atradām sveiku un veselu”.
Tiek ziņots, ka Maksim ir 17 gadu, viņš ir kurls un daļēji akls. Ar meitenīti viņam vienmēr bijušas ļoti labas attiecības. Aurora stipri oda pēc slapjas suņa spalvas, visticamāk, viņa visu nakti pavadījusi suņa “apskāvienā”, un tas daļēji pasargājis meiteni no nakts aukstuma.
