Īlons Masks, tāpat kā daudzi citi miljardieri, kas pacēlušies no zemākajiem sabiedrības slāņiem, pastāvīgi atrodas darbā. Neraugoties uz daudzajiem pienākumiem, uzņēmējs paspēj laiku pa laikam dot interesantas intervijas. Pēdējā no tām, starp citu, viņš izteica viedokli par mūsdienu izglītības sistēmu un padalījās ar savu situācijas redzējumu.
Ņemt vērā bērna intereses
Ja bērnam patīk matemātika, ļaujiet viņam nodarboties ar to, ja patīk valodas, lai būtu valodas. Vispārpieņemtās universālās programmas jāatstāj pagātnē. Katram bērnam jāizstrādā unikāla pieeja, ņemot vērā viņa intereses un spējas.
Teorijas saistība ar praksi
Risinot abstraktus matemātikas uzdevumus vai vienādojumus, skolēni nesaprot, kāpēc viņiem tas vajadzīgs un kā to pielietot reālajā dzīvē. Bet smadzenes ir pieradušas atfiltrēt visu nevajadzīgo, vienkārši aizmirstot to.
„Cenšoties risināt konkrētu problēmu, bērni sapratīs, kāpēc tas viņiem vajadzīgs. Pateicoties tam, viņiem radīsies motivācija un viņi centīsies mācīties un iegūt zināšanas patstāvīgi”, – apgalvo Masks.
Bērniem jāmāca risināt problēmas, nevis pielietot instrumentus.
„Ir jāsalabo bojāts dzinējs. Standarta pieejā vispirms tiks skaidrots, kas ir skrūvgriezis un atslēgas un kam tās vajadzīgas”.
„Es uzskatu, ka daudz efektīvāk būs iedot bērnam dzinēju un palūgt, lai viņš to izjauc- tad viņš pats sapratīs, kam viņam nepieciešami šie instrumenti”, – ir pārliecināts Īlons Masks.
Zināšanas kā semantisks koks
Masks ir pārliecināts, ka viens no galvenajiem mūsdienu programmu mīnusiem ir tas, ka viņi bieži iedziļinās priekšmetā, saprotami neizskaidrojot tā pamatus, galvenās idejas un strīdīgos jautājumus.
„Svarīgi aplūkot zināšanas kā semantisku koku. Vispirms izprotiet fundamentālos principus – tas ir stumbrs un jūsu koka lielie zari. Tikai pēc tam pārejiet pie lapām (sīkumiem). Citādi tām nebūs pie kā turēties.”
Testu neefektivitāte
Tāpat Īlons Masks ir pārliecināts, ka mūsdienu zināšanu pārbaude ne tikai nedod rezultātu, bet arī kaitīgi ietekmē mācīšanu. Pati par sevi zināšanu pārbaude ir vajadzīga, tikai ne testu veidā.
„Šie īpatnējie testi nav īpaši nākuši par labu amerikāņu izglītībai. Jēlas un Hārvarda universitātes beidzējs neprot aprēķināt leņķisko ātrumu vai griezes momentu – viņš spēj tikai pasvītrot vajadzīgo atbildes variantu.”
Par augstāko izglītību un prestižiem kursiem
Uzņēmējs uzskata, jo prestižāki kursi, jo vairāk nederīgu cilvēku tie izlaiž. Pirmkārt jau, šos cilvēkus galīgi nemāca domāt, bet labākajā gadījumā viņiem māca pavisam ne to.
„Tāpēc, ka cilvēkus tur pieradina pie domas, ka viņi ir īpaši, pēc tam viņi nav spējīgi uz atgriezenisko saikni un nespēj analizēt savas kļūdas”, – uzskata Masks.
Fizika – zinātņu karaliene
Biznesmenis uzskata, ka katram cilvēkam jāmācās fizika, pat tad, ja viņš nedomā saistīt ar to savu dzīvi. Būs pietiekami zināt fundamentālos pamatu, tas palīdzēs nolikt smadzenes vietā.
Tālāk Īlons iesaka iziet pāris inženieru kursus, pēc tam pievērsties mākslai un vēsturei. Tāpat būs vērtīgi noklausīties pāris ekonomikas kursus, kaut vai tāpēc, lai varētu orientēties terminoloģijā.
Visā visumā domas vērtīgas, ne velti Īlons nav pirmais, kas izsaka līdzīgu viedokli. Mūsdienu izglītības sistēmu kritizē aizvien biežāk un biežāk, tikai piedāvāt vienotu reformu plānu nespēj neviens. Būtu interesanti paskatīties privāto skolu, kuru sponsorētu Īlons Masks.
