Līdz šim attaisnoto izdevumu limits par izglītību un medicīnu bija 215 eiro, no nākamā gada tie būs 600 eiro, tiesa gan – būs arī jauni ierobežojumi.
Šogad pieņemtā nodokļu reforma nesīs izmaiņas attaisnoto izdevumu atgūšanā par izglītību, ārstnieciskajiem pakalpojumiem, bērnu interešu izglītību, kā arī ziedojumiem un dāvinājumiem.
Vairums nodokļa maksātāju iegūs no palielināta attaisnoto izdevumu apmēra, ko var uzrādīt viena gada laikā. Līdz šim tie bija 215 eiro par vienu ģimenes locekli, no nākamā gada tie būs jau 600 eiro par vienu ģimenes locekli, skaidro Evija Kropa, Swedbank Finanšu institūta eksperte.
Tiesa, būs arī ierobežojumi:
turpmāk nebūs vairs attaisnoto izdevumu, ko var atzīt pilnā apmērā, – līdz šim tie bija zobārstniecības izdevumi un izdevumi par plānveida operācijām;
līdz ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšanos no 23 % līdz 20 % 2018. gadā arī atmaksājamā summa varētu būt mazāka, jo nodokļa likme bijusi mazāka.
2018. gadā, iesniedzot ienākumu deklarāciju par 2017. gadu, spēkā būs esošais likums, izmaiņas attieksies uz 2018. gadā gūtajiem attaisnotajiem izdevumiem, par kuriem ienākumu deklarācija tiks iesniegta 2019. gadā.
Līdz ar vairāk vienā gadā atgūstamajiem attaisnotajiem izdevumiem – turpmāk neizmaksāto summu varēs pārnest trīs gadus līdz šim varēja pārnest piecus gadus.
“Palielinātais deklarējamo izdevumu limits var kalpot par lielisku pamudinājumu uzkrājumu veidošanai tiem, kam līdz šim krāšana nav padevusies, – reizi gadā atgūto summu par iepriekš veiktajiem tēriņiem ir iespējams pārvērst par uzkrājumu,” iesaka Swedbank Finanšu institūta eksperte.
“Nereti nākas saskarties ar viedokli, ka ģimene nespēj veikt uzkrājumus, jo netiek galā ar saviem ikmēneša izdevumiem. Bet, jo mazākas summas pieejamas uzkrājumu veidošanai, jo būtiskāk ir padomāt arī par to ienesīgumu. Proti, viens no galvenajiem faktoriem sava uzkrājumu līmeņa palielināšanā ir laiks – jo agrāk sāk, jo lielākas summas laika gaitā iespējams uzkrāt. Tieši ilgtermiņa ieguldījumos, piemēram, privātajos pensiju plānos, uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, mazās summas veido būtisku uzkrāto līdzekļu apjomu nākotnē,” norāda Evija Kropa, Swedbank Finanšu institūta eksperte.
