Vairumā gadījumu vīra testaments sievai ir visu finanšu un aktīvu nodošana vienam cilvēkam. Reizēm šajā sarakstā var nonākt pieaugušie bērni, tuvi radinieki un, iespējams, uzticami draugi. Pēdējā griba neveidojas pēkšņi, tai pieiet atbildīgi un ar sapratni.
Pelnītāja zudums vienmēr ne pārāk pozitīvi atsaucas uz visu ģimeni. Tas nav viegli. Materiāli – izaicinošāk, jo vienā mirklī viss apgāžas ar kājām gaisā. Atliek tikai cerēt uz labāko. Bet ko tad, ja nekāda testamenta nemaz nav.
Vīra testaments sievai
Bērnība
Mēs ar vīru uzaugām vienā pilsētā, pat vienā mikrorajonā. Mācījāmies vienā skolā. Tikai es 2 klases zemāk. Protams, ka tajā vecumā mums nekādu attiecību nebija, mēs pat netikāmies.
Tikai vēlāk caur kopīgiem paziņām uzzinājām, ka tāds fakts savā laikā ir bijis.
Viktors aizgāja uz politehnisko, es uz pedagoģisko. Attīstījāmies dažādos virzienos. Viņš – noslēgts tehnikas mīļotājs. Cik atceros, vienmēr viņam patika lodēt, remontēt tehniku, darboties ar kaut kādām mikroshēmām. Es savu dzīvi nespēju iedomāties bez mākslas. Mācījos mūziku, solfedžo. Dažādi cilvēki, jūs teiksiet. Bet pretējie poli taču pievelkas.
Iepazināmies manas draudzenes dzimšanas dienā. Laiki tad bija vienkārši, tā kā nekādus mūsdienu saietus jaunieši nerīkoja. Taču uzdāvināt dāvanu, pavadīt laiku ar draugiem un paplašināt paziņu loku varēja vienkārši. Viktors pirmais mani uzrunāja, bet pēc tam piedāvāja pavadīt mājās.
Attiecību sākums
Attiecību sākums vienmēr ir viegls un jautrs. Mēs satikāmies, pamazām iepazinām viens otru, pastaigājāmies. Es stāstīju par to, kas bija interesants man. Viktors dalījās ar savām interesēm. Man patika, ka viņš bija viegls cilvēks. Ja vajadzēja mainīt tēmu, mēs varējām parunāt pavisam par kaut ko citu. Bija redzams, ka bērnībā viņam dota laba audzināšana un nodrošināts plašs redzesloks.
Tomēr ar to viss vēl nebija beidzies. Visa dzīve pēc tam apgriezās kājām gaisā…
Ej uz nākamo lapu un lasi turpinājumu!
