Uzskata, ka mūsu vecmāmiņas dzirdējušas no savām vecmāmiņām, ka šāds priekšmets ir turības zīme, un pastāstījušas par to saviem bērniem.
Iespējams, ka tāpēc padomju pilsoņi, ja vien bija tāda iespēja, iegādājās trīsdaļīgu spoguli. Bija arī galdiņi ar vienu spoguli, taču tie nebija tik „smalki”. Kaut kur cilvēku zemapziņā palikusi doma, ka jo vairāk spoguļu, jo elitārāk.
Padomju dzīvokļos trīsdaļīgu spoguli varēja redzēt gan viesistabā, gan guļamistabā, gan priekšnamā. Un salikt uz tā varēja visu: sākot no aptieciņas līdz bērnu skolas piederumiem.
Un vēl tādā spogulī cilvēks varēja redzēt sevi, kā teikt, no visām pusēm. Atceros, kā mana mamma man no savas kāzu kleitas šuva „Sniegpārsliņas” tērpu jaungada pasākumam bērnudārzā.
Kā redzi, šim trīsdaļīgajam spogulim ir bagāta vēsture. Un izgatavoja tos uz mūžīgiem laikiem! Tāpēc daudziem šāds spogulis ir vēl šodien un nekas ar to nav noticis. Piedāvāju paskatīties, kā pārveidot to, lai tas būtu kā jauns. Tikai 3 varianti, bet kādi!
Šeit izmantota dekupāžas tehnika un mēbeļu krāsošana ar ūdens emulsijas krāsu.
Var vienkārši to nokrāsot ar speciālu krāsu.
Bet šajā video, kas publicēts jaukajā kanālā „Atgriežamies pie vecā?”, tu redzēsi patiesi brīnišķīgas vecā trīsdaļīgā spoguļa pārvērtības, kur tas pārtaps par funkcionālu grima galdiņu.
Vai tev mājās ir trīsdaļīgs spogulis? Mani radiņi saka, ka tagad tādu nevarot iegādāties, jo tā esot senlieta.
