Pirms nedēļas ciemojos pie vīra vecmāmiņas. Māja gaiša, vienkārša un ļoti mājīga. Istabā, kurā mēs ar vīru gulējām, bija trīsdaļīgs spogulis, vēl padomju laiku. Vecmāmiņa saka, ka tajos laikos trīsdaļīgs spogulis bijusi prestiža lieta. Tas tāpēc, ka tāds spogulis izaicinošo sieviešu dzīvi padarīja nedaudz jaukāku un patīkamāku.
Uz tāda spoguļa vecmāmiņai kādreiz stāvēja smaržas „Sarkanā Maskava”, skropstu tuša „Ļeņingrada” un tonālais krēms „Balets”. Pateicoties trim spoguļiem, sieviete varēja sevi apskatīt no visām pusēm, praktiski 3D.
Manā bērnībā mammai arī bija tāds trīsdaļīgs spogulis. Tiesa gan, tas nestāvēja guļamistabā, bet priekšnamā. Atceros, kad man bija trīs gadi, spoguli apgāzu, bet paspēju pabēgt malā. Bet nekas, uz tā vēl šodien nav ne skrambiņas.
Šodien pastāstīsim, kāpēc spogulim bija trīs daļas, bet pats galvenais, parādīsim, kā dot tam otru mūžu. Antikvariāts, kurš vēl kādu laiku pakalpos!
Šī mēbele nāk no Francijas. Tās prototips bija dāmu buduāru tualetes galdiņi. XVII-XVIII gadsimtos, kad bija populārs baroka stils, tualetes galdiņi kļuva par ierastu iekārtojuma elementu. Maksāja tie ļoti dārgi, un atļauties šādu greznību varēja tikai ļoti turīgas ģimenes.
Pēc tam galdiņi ar spoguļiem ienāca krievu aristokrātu mājās. Toreiz krievu aristokrāti bija orientēti uz Parīzes modi. No šejienes izriet, ka trīsdaļīgie spoguļi vispirms neparādījās vis pie mūsu vecmāmiņām, bet gan pie cariskās Krievijas aristokrātiem.
Tāpat kā Francijā, arī Krievijā trīsdaļīgs spogulis tika uzskatīts par turības zīmi…
Ej uz nākamo lapu un lasi turpinājumu!
