“Lūk, tādām sievietēm gribas atdot visu: viņas uzvedas uzsvērti neatkarīgi un neko neprasa.”
Tagad parunāsim par to, kā nevajag izturēties. Atcerieties slaveno Bulgakova frāzi: “Nekad un neko neprasiet! Nekad un neko, un īpaši no tiem, kas ir stiprāki par jums. Paši piedāvās un paši visu iedos!” Viņš zina, ko runā. Piemēram, jūs kopā ar vīrieti ejat garām veikala skatlogam un iesaucaties: “Kāda skaista kleita!” Viņš to uztvers kā manipulāciju un izliksies, ka neko nav dzirdējis.
Ar sievietēm, kuras nepārtraukti kaut ko prasa saruna ir īsa: “Kādus zābakus? Tev vēl šie zābaki ir tīri normāli. Kažoks? Kas šim kažokam vainas? Kodes apēda? Tu šo pašu nonēsā un tad runāsim par jaunu.” Gribat, lai situācija strādā jūsu labā, izbeidziet īdēt!
“Doma, ka sieviete varētu iztikt bez viņa, padara vīrieti ievainojamu un bezpalīdzīgu.”
Lūk, kādu es redzu ideālo scenāriju. Pieņemsim, jūs gribat gredzenu un sakāt savam vīram: “Dārgais, nopērc man gredzenu.” Lai arī ko viņš neatbildētu (“Mums pašreiz nav naudas”, “Tev jau ir simts gredzenu”), jūs pie šīs tēmas vairs neatgriežaties, pati atrodat naudu un nopērkat gredzenu. Garantēju, ja jūs tā izdarīsiet, turpmāk saņemsiet no viņa dāvanas līdz mūža beigām. Doma, ka sieviete var bez viņa iztikt, padara vīrieti vai traku.
Kad vīrietis sāks jūs apdāvināt, jūs izsakiet viņam sirsnīgu un tajā pašā laikā ieturētu pateicību: “Tik aizkustinoši. Es esmu patīkami pārsteigta, mīļais.” Tas liks viņam domās atgriezties bērnībā, kad viņš darināja mammai astotā marta (Mātes dienas) apsveikumu. Šo dāvanu vajadzēja ne jau mammai, šo dāvanu vajadzēja dēlam, viņš meklēja mātes atbalstu. Un tagad ne jau dārgo gredzenu viņš dāvina sievai, bet gan no plastilīna veidotu ciparu astoņi. Un acīs varēs lasīt tikai vienu: “Es glīti uztaisīju? Tev patīk?”
Avots: www.cluber.com.ua
