Šo vēstuli saviem šķirtajiem vecākiem uzrakstīja septiņgadīgs zēns kopā ar psihologu psihoterapeitiskajā sesijā.
“Mīļie mamma un tēti!
Es zinu, ka no tā brīža, kad izšķīrāties, jums nepavisam nav viegli! Taču es rakstu jums tāpec, ka man svarīgi, lai sev tik grūtajā laikā, jūs atrastu sevī spēkus izdzirdēt mani un uzzinātu, un saprastu, kā ir man – jūsu bērnam.
Bērni situāciju uztver ne tā kā jūs – mēs vainojam sevi par visu, kas noticis, pat tad, ja jūs neaizmirstat mums atgādināt, ka tā nav mūsu vaina.
Es visu laiku domāju par to, kas ar mani ir ne tā, ko es izdarīju tādu, ka jums bija jāsķiras.
Es visu laiku analizēju, ko es varēju izdarīt vai varēju nedarīt, lai jūs paliktu kopā.
Es baidos par to, ka man būs jānostājas kāda no jums pusē, ka, iespējams, viens no jums aizies no manis, un es viņu nekad vairs neredzēšu.
Lūdzu, saprotiet, ka neatkarīgi no tā, ko katrs no jums ir izdarījis, es mīlu jus abus un es negribu dzirdēt, ka mamma vai tētis ir izdarījuši kaut ko nepareizi!
Man ir ļoti sāpīgi skatīties, kā jūs cīnaties, strīdaties vai raudat, jo es nezinu, kā to izlabot un ļoti pārdzīvoju par jums abiem, pat tad, ja jūs sakiet, ka man nav jāpārdzīvo.
Lūdzu:
Necentieties mani padarīt par savu sabiedroto, neprasiet glabāt noslēpumus no mammas vai tēta.
Necentieties iegūt no manis informāciju par to, ko mamma vai tētis darīja vai sacīja, kad es biju kopā ar viņu.
Neuzkraujiet man savas problēmas. Es esmu jūsu bērns, es nevaru būt jums vecāks vai terapeits. Stāstot man par savām problēmām, jūs mani biedējat, liekot uztraukties par to, kā mēs visi pardzīvosim šo šķiršanos. Mēs, bērni, ļoti uztraucamies par nākotni!
Neizmantojiet mani par kurjeru savu ziņojumu nodošanai viens otram.
Nesacentieties viens ar otru, dāvinot man dažādas mantas. Man vajadzīga tikai jūsu uzmanība.
Neizvēlieties sev mīlulīšus no brāļiem un māsām, tas vienmēr beidzas ar mūsu kautiņu. Un mēs neapzināmies to, ka jūsu izvēle liek mums cīnīties vienam ar otru.
Neļaujiet man pārkāpt noteikumus un slikti uzvesties, jo vēlaties būt labi vecāki. Tas ir tikai viens no veidiem, kā izmantot mani.
Nerunājiet manā klātbūtne sliktas un rupjas lietas par otru, kad viņa nav blakus!
Ja jūs pavadāt savu laiku kopā ar mani, dariet to tāpēc, ka patiesi vēlaties būt kopā ar man. Necentieties tadā veidā atstumt otru vecāku. Tā es jutīšos, it kā vispār nevienam nebūtu vajadzīgs!
Kad es palieku ar jums, pavadiet savu laiku ar mani apzināti. Jūsu šķiršanās esat ne tikai jūs divi, man arī jūs esat vajadzīgi.
Saprotiet, ka es jūtos ļoti slikti tāpēc, ka nevaru būt ar jums abiem kopā vienlaicīgi, un es ļoti uztraucos, ka jūs sadusmosieties, ja es kopā ar otru vecāku būšu priecīgs un arī viņu turpināšu mīlēt.
Ir ļoti svarīgi, lai jūs saprastu to, ka, lai arī es esmu ļoti gudrs, tomēr vēl joprojām esmu bērns, un tas viss, kas notiek ir ļoti sarežģīti priekš manis. Vairāk, kā jebkad, man ir svarīgi, lai jūs rīkotos kopā, kā mani vecāki, pat tad, ja esat nolēmuši šķirties, un pat tad, ja jums abiem ir jaunas otrās pusītes.
Man ļoti ir vajadzīgs jūsu atbalsts!”
Avots: gintafiliasolis.wordpress.com
