Kristīne ir otrās grupas invalīde, kura kopā ar vīru un diviem bērniem dzīvo Kuldīgas novadā. Nesen sieviete mēģināja atkārtoti saņemt maznodrošinātas mājsaimniecības statusu, taču tas neizdevās radinieku ieskaitītas naudas dēļ, kuru sociālais dienests uztvēra kā ienākumus, par notikušo vēsta portāls “delfi”.
“Jau vairākkārt mums ir piešķirts maznodrošinātas ģimenes statuss. Es zināju, ka nepieciešama Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) izziņa par pēdējiem trim mēnešiem, kā arī Valsts ieņēmuma dienesta izziņa un bankas konta izdruka,” stāsta Kristīne.
Ģimenes ienākumi:
Sievietes invaliditātes pensija: 76 eiro;
Kristīnes vīra alga: 230 eiro pirms nodokļu nomaksas;
Bērnu pabalsts: 36 eiro par katru.
Kopā: 342 eiro mēneša izmaksām uz četriem cilvēkiem.
“Maznodrošinātas mājsaimniecības statusu Kuldīgas novadā var iegūt ģimenes, kurās ir nepilngadīgi bērni vai visi ģimenes locekļi ir pensionāri, invalīdi, bet ģimenes vidējie ienākumi par pēdējiem trim mēnešiem uz katru locekli bijuši ne vairāk par 255 eiro. Savukārt ģimenēs, kurās ir kāds darbspējīgs loceklis un nav nepilngadīgu bērnu, maznodrošinātas mājsaimniecības statusu var iegūt, ja vidējie ienākumi uz katru ģimenes locekli par pēdējiem trim mēnešiem ir bijuši zemāki par 235 eiro,” skaidro Delfi.
Par spīti minimālajiem ienākumiem Kristīnes ģimenei maznodrošināto statusu liedza, jo viņas kontā parādījās papildu naudas summa – līdzekļi, ko radinieki ieskaitīja mammas atlabšanai, kā arī iepriekš izņemta un atpakaļ ieskaitīta nauda un tuvinieka atmaksāts parāds. Sociālajā dienestā akcentē, ka Kristīnei naudas plūsma kontā bija jāizskaidro.
Kuldīgas novada domes pašvaldības aģentūras “Sociālais dienests” vadītājas vietniece Anda Šlakorciņa portālam “Delfi” paskaidro, ka izvērtējot to, vai ģimenei piešķirt maznodrošinātas ģimenes statusu, sociālais darbinieks ievēro saistošos Ministru kabineta noteikumus.
“Noteikumos ir uzskaitīts, kas nav uzskatāms par ģimenes ienākumiem. Savukārt visa pārējā nauda, kas parādās VSAA un VID datos, kā arī bankas konta izdrukā, ir uzskatāma par ienākumiem,” teic Šlakorciņa. Piemēram, ja bankas konta izdrukā parādās no bankomāta ieskaitīta summa, kas nav alga vai pabalsti, to var uztvert kā nedeklarētu samaksu par darbu, stāsta Šlakorcina.
Komentējot Kristīnes gadījumu, Šlakorciņa atzīst, ka līdzīgas situācijas Kuldīgas novadā sociālie darbinieki ir piedzīvojuši. Šādos gadījumos būtiska ir komunikācija starp sociālo darbinieku un klientu, uzsver Šlakorciņa.
“Ar novada speciālistiem jau esam apsprieduši, ka gadījumos, ja maznodrošinātā statusa pieteicējam konta izdrukā parādās summas, kuras klients neuzskata par ienākumiem, tad lūdzam viņam sniegt par to rakstisku paskaidrojumu. Rakstisko liecību kā dokumentu pievienojam klienta lietai,” klāsta Šlakorciņa.
Sociālā dienesta pārstāve pieļauj, ka Kristīnes gadījumā problēma varētu būt bijusi komunikācija ar sociālo darbinieku. Viņasprāt, Kristīnei svarīgi bija sniegt mutiskus paskaidrojumus, jo sociālajam darbiniekam nav iespēju izsekot katra bankas darījuma izcelsmei.
Avots: nozagts.focus.lv
