Pirmo reizi pirmajā (somu) klasē.
Vedot savu bērnu uz pirmo klasi, mana paziņa satraucās, kā jau tas parasti ar vecākiem notiek pie mums. Viņa gatavojās šim notikumam kā pienākas. Pēc tam viņa dalījās pārdzīvojumos un pieredzē.
„Tikšanās pie skolas notika 14. augustā, 9.00 no rīta. Pirmais šoks. Iespaids bija tāds, ka likās bērni, kādi bija gulējuši, tādi arī atnāca. Mans dēls – uzvalciņā un ar puķu pušķi izskatījās ka pieaicināts aktieris. Izņemot mūs, ziedus neviens nedāvināja, lentas, bantes, balonu, dziesmu un citu svētku atribūtu nebija.
Skolas direktore iznāca pie 1.-4. klašu bērniem (vecākie bērni bija citā ēka), pateica pāris apsveikuma vārdus, pastāstīja katram bērnam kuram uz kuru klasi jāiet. Viss. Sveicināts mūsu pats pirmais septembri!
Visi ārzemnieki salikti vienā klasē – zviedri, arābi, indusi, angļi, igauņi, ukraiņi, krievi. Skolotāja somiete un 3 tulki. Daži bērni pirmajā klasē ir jau otro gadu, tāpēc arī tie iet talkā.
Otrs šoks, jau pozitīvs: no vecākiem nekāda palīdzība bērnu sagatavošanai skolai netiek prasīta: „Viss, sākot ar somu, mācību piederumiem un beidzot ar roku dvielīti tiks iedots skolā.”
No vecākiem vispār neko neprasa: “ Viss ir labi, jūsu bērns ir lielisks” – saka visiem. Vienīgais, par ko rūpējas-vai pietiekami daudz laika pavada bērns ar vecākiem.
Trešais moments, kas palicis prata – ēdnīca. Skolas internetsaitā ir redzama ēdienkarte mēnesim, bērns pats saliek sev ēdienu no piedāvātā. Viņa skolas interneta lappusē ir ”grozs”.
Tiek ņemtas vērā bērna vēlmes, var izvēlēties jebkuru diētu, ja tas nepieciešams, vajag tikai pateikt par to, ir arī veģetārie ēdieni. Ēdnīcā, tāpat kā klasē, bērni sēž katrs pie sava galda.”
Skolas dzīves sīkumi:
– Skolas teritorija nav norobežota, apsardzes pie ieejas nav. Vairumam skolu ir automātiskas ieejas durvju atslēgas. Iekļūt skolā var tikai pēc saraksta.
– Bērniem nav obligāti jāsēž pie galda, var apsēsties arī uz grīdas. Dažās skolās klasēs ir dīvāniņi, klubkrēsli. Mazāko bērnu klasēs uz grīdām ir paklāji.
– Skolas formu nav, nav pat nekādu prasību attiecībā uz apģērbu, var atnākt uz skolu kaut pidžamā. Maiņas apaviem ir jābūt, bet vairums jaunākā un vidējā vecuma skolas bērnu izvēlas staigāt zeķēs.
– Siltā, jaukā laikā stundas bieži vien notiek laukā pie skolas zālītē vai speciāli amfiteātra veidā izvietotos solos. Starpbrīžos jaunāko klašu skolēni noteikti iet laukā, lai arī tikai uz 10 minūtēm.
– Mājas uzdevumus uzdod reti. Bērniem ir jāatpūšas. Arī vecākiem nav jānodarbojas ar bērna mācīšanu, pedagogi iesaka tā vietā kopa ar bērniem aiziet uz muzeju, mežu vai baseinu.
– Apmācība „ pie tāfeles” netiek pielietota, bērnus nesauc atbildēt uzdoto materiālu. Skolotājs uzdod stundas toni, tad staigā starp skolēniem, palīdz viņiem un kontrolē, kā tiek pildīti uzdevumi. Ar to pašu nodarbojas arī skolotāja palīgs (ir tādi somu skolās).
– Burtnīcās var rakstīt arī ar zīmuli un dzēst, cik patīk. Arī skolotājs var pārbaudīt uzdevumu ar zīmuli!
