Facebook lapā “Palīdzēsim viens otram” ievietots emocionāls lūgums:
Atskaite, redzējums vai pārdomas! Šādi gribu iesākt stāstu par savām iesvētībām šai organizācijā, pirmās ģimenes apsekošanā, lai kopīgiem spēkiem sniegtu atbalstu. Jā, mēs katrs ejam, skrienam, strādājam un tā paiet ik diena. Mēs daudzi pat nezinām, kas dzīvo mums kaimiņos, kā viņiem iet, vai bērni ir paēduši, apģērbti?
Tās sajūtas, kas mani pārņēma apsekojot šo māmiņu, kas viena audzina dēliņu un iztiek tikai no invaliditātes pensijas nav aprakstāmas 😥 Aiznesot Jūsu saziedoto pārtiku redzēt kā bērnam iemirdzas actiņas, jo uz gultas salikts tik daudz…Ir arī konfektes, kuras bērns grib paņemt pirmās, bet te skan māmiņas balss – tu dēliņ nevari tagad, jo tev sāp zobiņi…Paldies tiem, kas ziedoja pārtiku, drēbes, gāzes plītiņu, gultas veļu. Šai ģimenei vēl pietrūkst:
– skapis vai kumode
– dīvāns, kur māmiņai gulēt, jo tas kas ir brūk kopā
– izlaižamais krēsliņš dēliņam kur gulēt, jo viņam nav savas gultiņas
– malka
– gāzes balons
Kopā mēs varam palīdzēt viens otram! Paldies!
Ja vari palīdzēt, raksti šeit.
