„Man vienmēr jautā par to. Bet es to pārdzīvoju jau piektajā klasē”. Tāpat arī aukstu aprēķinu laulībā ar Primadonnu: „Laikā, kad iepazinos ar Allu, man jau bija noticis solo koncerts „Slāvu bazārā”, piecu tūkstošu arēna bija stāvgrūdām pilna!
Jau pusgadu biju vadījis raidījumu: „Kurš vēlas kļūt par miljonāru”. Protams, Alla var padarīt populārāku jebkuru cilvēku, taču tas nekad nav bijis mans mērķis”.
„Es neesmu no tiem aktieriem, kuri uzskata, ka skatuve viņiem ir viss, ja tās nav, tad visam beigas.” Un tomēr šis cilvēks lieliski apzinās, ka slava nav mūžīga, pastāv vēl arī vienkārši dzīve.
Viņā ir patiesums un cilvēcība arī tad, kad viņš nokāpj no skatuves.
Maksims Galkins kopš bērnības ir sapņojis un darījis visu ar maksimālu atdevi. Kā viņš pats ne reizi vien ir sacījis: „Es kopš piecu gadu vecuma no klucīšiem esmu cēlis pilis.
Atceros, man vienmēr pietrūka klucīšu. Centība man bija jau bērnībā”. Un vienmēr piemin brieduma gadus: „Es ne tik daudz centos iegūt atpazīstamību, cik meklēju veidu, kā izpausties. Bet es, protams, priecājos, ka veiksmei seko līdzi finansiālā labklājība.”
Kā jebkuram aktieri, Maksimam Galkinam galvenais vērtētājs un viņa daiļrades indikators ir skatītājs. ” Vari jau motivēt sevi kā gribi: pelnot naudu mājai vai paceļot savu godkārību. Slinkums vienalga paliek. Bet ir atbildība pret skatītāju, nedrīkst pazemināt latiņu”.
Tomēr šodien Maksims Galkins nevar uzstāties un brīvi dzīvot savā dzimtenē. Tomēr visi dzīves izaicinājumi nespēj salauzt šo cilvēku. Viņš turpina smīdināt savus skatītājus.
Bet pats galvenais – viņš paliek godīgs un saprātīgs cilvēks. Viņu atbalsta ģimene, draugi un uzticamie skatītāji. „Un ja televīzija vai masu mediji, izņemot Internetu, nedod kārtīgi izteikties, kurš ir tobrīd ir vajadzīgs sabiedrībai, tad šo humoristi var risināt jokojot”.
Atliek vien novēlēt Maksimam Aleksandrovičam panākumus radošajā darbībā, laimi ģimenes dzīvē un nezaudēt savu cilvēciskumu.
