Labdien! Vēlos padalīties ar šonakt piedzīvoto Gaiļezera uzņemšanā. Vakarnakt ap plkst. 2:00 naktī ierados Gaiļezera uzņemšanas nodaļā pēc palīdzības, lai mani apskata dežūrējošais ārsts. Mani piemeklēja stipras sāpes kreisajā kājā. Jau kādu laiku man ir veselības problēmas un pagaidām man nespēj uzstādīt diagnozi, raksta Linda.
Lai nu kā.. izmisums bija,jo sāpes neļāva gulēt. Sākumā devāmies uz mūsu mazpilsētas uzņemšanas nodaļu, kur man iešpricēja pretsāpju līdzekli kopā ar nomierinošo līdzekli. Tā kā mums nav dežūrējošo ārstu, kas mani varētu apskatīt un konsultēt, man ieteica doties uz Valmieru vai Rīgu. Devāmies uz Rīgu,jo skaidrībai ir jābūt par sāpēm un iespējamo izraisītāju.
Kad nonācām uzņemšanā, jau jutu, ka kaut kas nebūs. Attieksme jau bija īpaši “laipna”.. pie lodziņa aiz kura sēdēja “ļoti” laipna māsiņa – administratore. Laikam tāpēc,ka nebija asiņojoša trauma.. nelikās traucēta. Pēc brīža mani ieveda slimnīcā un manai mammai lika uzgaidīt. Laikam iztraucēju un pamodināju māsiņu,kura nebija īpaši priecīga par to. Sāku stāstīt par notiekošo un biju paņēmusi līdzi mapīti,kur man ir izraksti no slimnīcas un dažādu izmeklējumu rezultāti,lai ārstam būtu vieglāk uztvert manu situāciju. Uz mani pasmīnēja un pajautāja, ko es gribot?! Es atteicu,lai mani apskata ārsts.. sāka lasīt lekciju par to,ka kāpēc es braucot uz slimnīcu naktī,kāpēc ne pa dienu 😀.. man tas likās smieklīgi,jo es neatbraucu tāpat vien, aiz neko darīt.. es atbraucu,jo tās ir manas tiesības – saņemt palīdzību brīdī,kad man sāp un es netieku galā.
TURPINĀJUMU LASIET NĀKAMAJĀ LAPĀ:
