„Un viņas mamma jau arī labā. Tieši kāzās piesēda man klāt un paziņoja, ka vajagot manu dzīvoklīti samainīt, lai jaunajiem atsevišķu varētu nopirkt, bet, ja naudas vienistabas dzīvoklim neesot, es varot viņu vasarnīcā padzīvot. Pēc necenzētas lamu plūsmas mani padzina tieši no kāzām. Apvainojās, laikam, ka nekaunīgā vīramāte nevēlas dzīvot svešā vasarnīcā…”
„Pēc kāzām atskrēja pie manas mammas sūdzēties. Nāca uzreiz ar notāru, lai vecmāmuļa vedeklai pilnvaru uzraksta par to, ka viņa ļauj rīkoties ar viņas dzīvokli. Kad tika atteikts, vēl pieprasīja notāra pakalpojumu apmaksāt. Bet mamma viņus arī izdzina.”
„Pēdējo reizi vedekla atnāca, kad bija stāvoklī. Grozīja punci, pieprasīja, lai viņu un bērnu dzīvoklī piedeklarēju. Kad atteicu, apvainojās un teica, kamēr nepiedeklarēšu, mazbērnu neredzēšu. Nezinu, kam no tā sliktāk, man jau nu nē.”
Tagad mazdēls piedzimis, redzēties man ar viņu neļauj, bet naudiņu dāvanām prasa. Nolēmu nedot. Ja jau esmu vīramāte – odze, tad lai tā arī paliek. Neiešu jau no tēla izkāpt, citādi atkal uz kakla uzsēdīsies. Man jau ar gadu zem viena jumta ar viņiem pietika.”
Dīvaini, ka pie vedeklas mātes pēc dāvaniņām vis negāja. Bet tā kundzīte taču dievojās, ka mīļās meitiņas dēļ pēdējo esot gatava atdot. Kāpēc tad savu dzīvokli mazdēla dēļ neatdod? Vai nekustamo īpašumu tikai no ļaunās vīramātes pieņemts atņemt?”
„Tagad vedekla ar zīdaini mitinās īrētā dzīvoklī, bet es, ļaunā vīramāte, „šikoju” atsevišķā trīsistabu dzīvoklī. Vai tiešām man jāatdod savs dzīvoklis vai arī jāņem pie sevis māte un viens dzīvoklis jāatdod jaunajiem? Vai vēl labāk – nepārrakstīt neko ne uz dēla, ne mazdēla, ne māsasdēla vārda, bet pa taisno uz vedeklas? Vai mana vaina ir tā, ka es nepakļāvos sava dēla sievai?”
Vīramātes un vedeklas attiecības ir divu sieviešu, kuras mīl vienu vīrieti, attiecības. Tās ne vienmēr veidojas gludi. Saka jau, ka starp šīm sievietēmuzreiz rodas vai nu simpātijas vai nepatika, ko nekad nevarēs izmainīt. Vai tā ir? Un vai mūsu stāsta varones uzskati ir pareizi? Ko doma tu? Uzraksti komentāros!
