Kāzas nav tikai divu dvēseļu saplūšana, tā ir arī divu pilnīgi svešu ģimeņu saplūšana. Un ne vienmēr abu ģimeņu pārstāvji ir priecīgi par jaunajiem radiem, tāpēc no lielākiem vai mazākiem konfliktiem neizbēgt.
Īpaši smagi parasti veidojas vīramātes un vedeklas attiecības. Un, lai gan mēdz sacīt, ka pēc kazām gudra vīramāte iegūst meitu, bet dumja zaudē dēlu, situācijas var būt dažādas. Mūsu šīsdienas stāsts to pierāda.
Sliktā vīramāte.
„Man nākas bieži lasīt stāstus par nabaga vedeklām, kuras cieš no dumjo vīramāšu jūga. Pārsteidz tas, ka katrā šādā stāstā atrodas vieta sūdzībām: tad vīramāte jaucas jauno dzīve, tad mūžīgi sauc nabaga aizņemto vīriņu palīgā, vai vēl trakāk- (vispār šausmas!) brauc ciemos”.
„Kāpēc gan visas šīs kautrīgās vedekliņas ir tik pārliecinātas, ka, ienākot svešā mājā, viņas gaidīs maiga uzņemšana? Kāpēc viņas ir pārliecinātas, ka no viņām tagad pat putekļus nopūtīs? Vai tad viņām nav mācīts, ka svešā klosterī ar saviem likumiem iet nedrīkst? Bet viņās iet. Iet un cenšas pēc sava ģīmja un līdzības pārtaisīt gan savu vīru, gan viņa ģimeni.”
„Un, ja tu ienāc vīra mājā, tad nejauc to ar savu tēva māju, kur visi tev vai mutē skatījās. Šeit tava vīramāte auklēja un loloja savu bērnu, kuru tu tagad centies pret viņu noskaņot. Un tāpēc, ja nevari sadzīvot ar vīramāti, tad, lūdzu, dodies uz īrētu dzīvokli dzīvot.”
Bet, ja jums ir kādi apstākļi, gaidāt bērniņu, krājat naudu pirmajai iemaksai hipotēkā, veicat remontu, tad vienkārši pateicieties par to, ka jums dod pajumti un nepērļojieties.”
Kurš vispār ir teicis, ka vīramāte jaunajam pārim ir ko parādā? Kāpēc viņai kādam jāatvēl sava dzīvojamā platība vai kāds jāapdāvina? Kāpēc viņai tagad būtu jāklusē un pilnīgi jāaiziet no sava dēla dzīves? Tikai tāpēc, lai neaizvainotu tādu vienreizēju būtni, kā jaunā vedekla?”
„Mans dēls sev par sievu izvēlējās tieši tādu nabadzīti. Lieku reizi nepasveicinās, taču pie gadījuma kaut ko paprasīs gan. Es uzreiz pateicu, ja viņš sadomās ar to dāmiņu dzīvot, tad mantojumu viņam neredzēt – labāk visu māsasdēlam pārrakstīšu, nekā tai grābējai atstāšu”.
„Atceros, līdz kāzām pāris dienas bija palikušas, tak viņa pie manis ar savu datoru atskrēja un nu rādīs man variantus, kā manu dzīvokli var samainīt. Sasmīdināja līdz asarām. Es pat pie spoguļa piegāju, lai apskatītos, vai man uz pieres nav uzrakstīts „muļķe”.”
Ej uz nākamo lapu un lasi turpinājumu!
