“Es sēžu slimnīcas gultā, gaidot abu savu krūšu operāciju. Dīvaini, taču es jūtos laimīga. Līdz šim man nav bijušas problēmas ar veselību. Man ir 69 gadi… Pāris stundu laikā es esmu redzējusi vairākus desmitus pacientu invalīdu ratiņos, kuriem ir vēzis. Un nevienam no viņiem nebija vairāk kā 17 gadu…”
Tas ir citāts no manas vecmāmiņas dienasgrāmatas, rakstīts 1977. gada 16. septembrī. Es to nokopēju apmēram 10 gadus atpakaļ un tas man vienmēr atgādinās par to, ka vienmēr ir kaut kas, par ko varu būt pateicīgs. Un, neatkarīgi no tā, cik labi vai slikti es jūtos, man katru rītu jāpamostas un jābūt pateicīgam par dzīvi, tāpēc, ka kāds cits šobrīd kaut kur izmisīgi cīnās par to.
Patiesība ir tajā, ka laime nav problēmu neesamība, bet spēja satikties ar tām aci pret aci. Iedomājies tās visas brīnišķīgās lietas, kuras spētu aptvert tavs prāts, ja nebūtu aizņemts ar Tavu cīņu. Vienmēr skaties uz to, kas tev ir, tā vietā, lai skatītos, ko esi pazaudējis.
Lūk, nedaudzi atgādinājumi, kas motivēs tevi brīžos, kad tev tas nepieciešams un kad ir grūti:
Sāpes ir izaugsmes daļa.
Dažkārt dzīve aizver tev deguna priekšā durvis tāpēc, ka laiks kustēties uz priekšu. Un tas ir lieliski, jo mēs ļoti bieži neejam uz priekšu, kamēr apstākļi mūs nepiespiež. Kad iestājas grūti laiki, atgādini sev, ka nevienas sāpes nav bezmērķīgas. Kusties no tā, kas nodara tev sāpes, bet nekad neaizmirsti mācību stundu, ko tās tev sniedz.
Tas, ka tu cīnies, nenozīmē to, ka tu ciet neveiksmi. Katra liela veiksme prasa cienīgu cīņu. Labais aizņem laiku. Paliec pacietīgs un pārliecināts. Viss nokārtosies: varbūt ne pēc mirkļa, bet tā noteikti notiks… Atceries, ir divi sāpju veidi: sāpes, kas nodara sāpes un sāpes, kas tevi maina. Kad tu ej pa dzīvi, tā vietā lai pretotos tām, dod iespēju tām palīdzēt sev augt.
Viss dzīvē ir pagaidām.
Vienmēr, kad līst lietus, tu zini, ka reiz tas beigsies. Katru reizi, kad tev nodara sāpes, rēta sadzīst. Pēc tumsas vienmēr nāk gaisma – par to tev atgādina katrs rīts un tomēr tu bieži aizmirsti un domā, ka nakts varētu vilkties mūžīgi. Tas nenotiks. Nekas neilgst mūžīgi.
Tāpēc, ja tagad viss ir labi, baudi to, izbaudi. Tas nebūs mūžīgi. Ja viss šķiet slikti, neuztraucies, arī tas nebūs mūžīgi. Tas, ka dzīve patreiz nav viegla, nenozīmē, ka nevari smieties. Tas, ka kaut kas tevi uztrauc, nenozīmē, ka tu nevari smaidīt. katrs mirklis dod tev jaunu sākumu, jaunas beigas. Katru sekundi tu saņem otro iespēju. Tev dod iespēju, un tev tā vienkārši jāizmanto.
Uztraukumi un sūdzēšanās neko nemainīs.
Tie, kuri visvairāk žēlojas, vismazāk sasniedz. Vienmēr ir labāk pacensties izdarīt ko vairāk un ciest neveiksmi, nevis censties neko nedarīt un tā būt veiksmīgam. Nekas nav beidzies, ja esi zaudējis; viss ir beidzies, ja tu tikai žēlojies.
Ja tu kaut kam tici, turpini censties. Neļauj pagātnes ēnām aizsegt tavu nākotnes bildi. Šodienas sūdzība par vakardienu nepadarīs tavu rītdienu krāsaināku. Ļauj tam, ko tu zini, uzlabot to, kā tu dzīvo. Izmaini to, ko vēlies izmainīt un neskaties atpakaļ.
Un, neatkarīgi no tā, kas beigās notiks, atceries, ka patiesa laime atnāk tad, kad tu pārstāj žēloties par savām problēmām un sāc būt pateicīgs par visām tām problēmām, kuru tev nav.
Tavas rētas ir tava spēka simboli.
Nekad nekautrējies no rētām, ko atstājusi tev dzīve. Rēta nozīmē, ka sāpju vairs nav, tas nozīmē, ka esi uzveicis sāpes un sapratis mācību, esi kļuvis daudz spēcīgāks un pakustējies uz priekšu. Rēta ir triumfa tetovējums. Neļauj savām rētām turēt sevi par ķīlnieku. Neļauj tām likt dzīvot tev bailēs. Tu nevari likt tām izzust, bet tu vari izmainīt veidu, kā tu tās redzi. Tu vari sākt uzskatīt savas rētas par sava spēka pazīmi.
Rūmī reiz teica: “Rēta ir tā vieta, caur kuru gaisma ienāk tevī”. Nekas nevar būt tuvāk īstenībai. Ciešanās dzimst visspēcīgākās dvēseles: visi ietekmīgākie šīs pasaules cilvēki ir rētu iezīmēti. paskaties uz savējām, kā uz lozungu: “Jā! Es to izdarīju! Es izdzīvoju un man ir rētas, kas to pierāda! Un tagad man ir iespēja kļūt vēl spēcīgākam!”
Katra, pat neliela cīņa ir solis uz priekšu.
Dzīvē pacietība neslēpjas gaidās: tā atrodas spējā saglabāt labu garastāvokli, cītīgi stradājot pie savu sapņu realizācijas un apziņā, ka tas ir to vērts. Tāpēc, ja tu grasies pamēģināt, tad – ej līdz galam. Jo savādāk startam nav nekādas jēgas. Tas var nozīmēt, ka tu zaudēsi savu komfortu – uz kadu laiku, un, iespējams, pat savu saprātu. Tas var nozīmēt neēst to, ko esi pieradis, negulēt tik ilgi, cik esi pieradis daudzas nedēļas pēc kārtas. Tas var nozīmēt tavas komforta zonas izmaiņas. Tas var nozīmēt upurēt savas attiecības un visu, ko tu pazīsti. Tas var nozīmēt to, ka tevi apsmies. Tas var nozimēt, ka parādīsies laiks, kuru nāksies pavadīt vienatnē. Savukārt vienatne ir dāvana, kura daudzas lietas padara iespējamas. Tā dod tev telpu, kura tev vajadzīga. Viss pārējais ir tikai tests tavai izturībai, cik patiesi tu vēlies sasniegt savus mērķus.
Un, ja tu to sagribēsi, tu to izdarīsi, neskatoties uz neveiksmēm un domstarpībām. Un ar katru soli tu jutīsies arvien labāk – labak, kā vien vispār tu varetu justies. Tu sapratīsi, ka cīņa nav šķērslis ceļā, tas ir ceļš. Un tas ir tā vērts. Tāpēc, ja tu gatavojies pamēģināt, ej līdz galam. Nav labākas sajūtas pasaulē… nav labākas sajūtas, kā zināšana par to, ka tā nozīmē būt DZĪVAM.
Citu cilveku negatīvisms nav tava problēma.
Esi pārliecināts, kad tevi ieskauj sliktais. Smaidi, kad kāds cenšas tevi uzvarēt. Tas ir viegls veids, kā uzturēt savu entuziasmu. Kad citi par tevi runās sliktu, turpini būt tu pats. Nekad neļauj runām izmainīt to cilvēku, kas tu esi. Tu nevari visu pieņemt pārāk personīgi, pat tad, ja tas šķiet personīgs. Nedomā, ka cilveki kaut ko dara tevis dēļ, viņi dara sevis dēļ.
Pirmkārt nemainies tikai tāpēc, lai atstātu iespaidu uz kādu, kurš saka, ka neesi gana labs. Mainies tad, ja tas dara tevi labāku un ved tevi pie kaut kā vēl labāka. Ļaudis runās vienmēr, neatkarīgi no tā, ko tu dari un cik labi tu dari. Pirmkārt, domā par sevi un nedomā par to, ko par tevi domā. Ja tu kaut kam tici, nebaidies par to cīnīties. Liels spēks rodas, kad pārvari neiespējamo. Visus jokus pie malas. tava dzīve ir viena. Tāpēc dari to, kas padara tevi laimīgu un esi tas, kas liek tev smaidīt.
Tas, kam jābūt, arī būs.
Patiess spēks atnāk, kad tu tā vietā, lai kliegtu un žēlotos, dod priekšroku smaidīt un novērtēt savu dzīvi. Katrā cīņā ir apslēptas svētības, taču tev jābūt gatavam atvērt savu sirdi un prātu, lai tās ieraudzītu. Tu nevari piespiest lietām notikt, tu vari tikai pacensties. Un bieži vien tev jāiemācās tās atlaist un ļaut notikt tam, kam jānotiek.
Mīli savu dzīvi, uzticies savai intuīcijai, riskē, zaudē un atrodi laimi, studē caur pieredzi. Tas ir garš brauciens. Tēv jāpārtrauc uztraukties un šaubīties. Smejies, dzīvo un izdzīvo katru dzīves momentu – baudi to. Tu vari nezināt, kur precīzi tu vēlējies iet, taču gala rezultātā tu nonāksi tur, kur tev jābūt.
Labākais, ko vari darīt, turpināt iet.
Nebaidies sadusmoties. Nebaidies iemīlēt no jauna. Neļauj skrambām tavā sirdi pārvērsties vātīs. Spēks var vairoties no dienas dienā. Drosme ir skaista. Atrodi savā sirdī to, kas citiem liek smaidīt. Atceries, ka tev dzīvē nav vajadzīgi cilvēki tikai tāpēc, lai to būtu daudz – vairāk “draugu”.
Esi spēcīgs grūtos brīžos. Atceries, ka Visums vienmēr dara to, kas ir pareizi. Atzīsti, ka tev nav taisnība un saproti mācību. Vienmēr, kad atskaties atpakaļ, skaties uz to, ko esi sasniedzis un lepojies ar sevi. Nemainies kāda dēļ, ja nevēlies to. Dari vairāk. Raksti stāstus. Fotogrāfē. Atceries tos momentus un veidus, kādos tavi mīļie skatās uz tevi.
Vienkārši turpini būt pats. Turpini augt. Un turpini savu ceļu!
Avots :http://www.uspeh.club
Tulkoja: Ginta FS
