Bērnība ir brīnumu laiks. Tad nebija rūpju un pieaugušo problēmu. Tāpēc arī tā laika lietas un priekšmeti mūsos raisa spēcīgu nostalģiju. Mana bērnība iekrita gadsimta beigās, tāpēc 90. gadu lietas ir man īpaši dārgas. Greznas meiteņu matu sprādzītes, importa konfektes un jautrās rīta multenītes darīja bērnus laimīgākus, nekā mūsdienu labumi.
Nesen pārcilāju savas lietiņas pieliekamajā un uzdūros vecajam filmoskopam. Uzreiz uzjundīja atmiņas par to, kā mēs, visa ģimene, vakaros skatījāmies pasaciņas. Lai arī bildes bija grūti saskatāmas, roka neceļas šo piemiņas lietiņu izmest. Nolēmu atcerēties, kas man dāvāja prieku manā bērnībā, un man sanāca 20 lietas.
Kas man atgādina bērnību
Meitenes! Katra centās izgreznot savu frizūru ar skaistām sprādzītēm. Vispopulārākās toreiz bija krabīšsprādzītes – margrietiņas.
Stilīgākās meitenes nēsāja vienu no vismodernākajiem aksesuāriem – sprādzi – taureni ar atsperu spārniņiem.
Bet šādas romantiskas un uzmanību piesaistošas sprādzes lentīšu veidā spēja pārvērst jebkuru modes dāmiņu.
Vai atceraties, ka vecos flomāsterus nācās „reanimēt” ar odekolona palīdzību, lai tie vēl mazliet pakalpotu?
Kurš nav pārtinis kaseti ar zīmuli, nespēs saprast šīs nodarbes burvību. Un arī rūgtumu, kad lenta tikusi ierauta.
Šo svārku dēļ es sarīkoju histēriju pa visu veikali. Tāpēc arī paliku bez pirkuma.
Bet tā sākās mani rīti. Es arī tagad neatteiktos no tāda pozitīva lādiņa visai dienai pirms darba.
Un kā var aizmirst iecienītos bērnības kārumus. Paslepus no vecākiem varēja apēst veselu C vitamīna iepakojuma saturu.
Kopā ar mammu gatavojām cukurgailīšus. Interesanti un garšīgi!
Zemeņu stikleņu košais iepakojums tā vien vilināja bērnu skatienus. Arī es nebiju izņēmums.
Karstās vasaras dienās no slāpēm mūs glāba gardais dzēriens „Yupi”. Vienkārši iejauc pulverīti ūdenī un samaisi!
Gaisīgā porainā šokolāde „Wispa”iekaroja mani no pirmā batoniņa.
Traki laiki prasa trakus risinājumus. Bet maizes gabals ar cukuru mums nešķita kaut kas dīvains. Mūsdienu bērniem to nesaprast.
Kļūt par atbildīgu vecāku centās katrs mazulis, kura rīcībā nonāca tamagoči. Bet ne katram tas bija pa spēkam.
Kā aizvest Mario pie viņa princeses
Taču spēlē „Tetris” man nebija pretinieku. Mana čūskiņa auga līdz galīgai uzvarai.
Šī krāsainā atsperīte reizēm lika man panervozēt.
Un te ir tas pats projektors
Mans brālis krāja fiškas. Puikas bieži spēlēja tās pēc stundām.
Bet es krāju kinderolu mantiņas
Manā laikā mobilie telefoni un datori drīzāk bija greznuma lietas , nevis spēļu mantiņas. Mēs paši izdomājām sev nodarbošanās un spēles , bet vienalga bijām laimīgi. Bet tā laika lietas spēj aizvest mūs atpakaļ bērnībā, kaut arī tikai uz brīdi.
